Visticamāk, katram medniekam ir gadījies, ka briedis viņu pamana bez redzama iemesla. Vai tā bija smarža, troksnis, kustība vai varbūt iemesls bija tas, kā mednieks ģērbies?
Izpratne par briežu redzi ir būtiska medniekiem, briežu entuziastiem un ikvienam, kas interesējas par šiem majestātiskajiem dzīvniekiem. Lai gan vairākums mednieku piekrīt, ka briežiem ir pārsteidzoša spēja noteikt kustību, vienprātība par to, kādas krāsas brieži var redzēt, ir daudz mazāka. Šī iemesla dēļ liela daļa mednieku uzskata, ka oranžās krāsas valkāšana samazina viņu izredzes gūt panākumus medībās. Vai tā ir patiesība vai vienkārši mīts?
Žurnāla Medības 2023. gada marta numurā apskatījām brieža vienu no galvenajiem ieročiem – degunu un ožu. Šoreiz pirms interesantajām Latvijas medību sezonām – brieža baura sākšanās – pievērsīsim uzmanību tam, kā tad īsti strādā šā dižā medījuma redze un acis. Iespējams, tieši šī informācija palīdzēs tikt pie kārotās trofejas.
Pirmkārt, ir svarīgi saprast redzes pamatus un kas ir redze. Redze rodas, kad gaisma iekļūst acī un tiek absorbēta šūnās, kas atrodas acs aizmugurē. Šīs šūnas nosūta signālu smadzenēm, kas tiek pārvērsts redzes attēla formā. Smadzeņu uztverto krāsu nosaka atstarotās gaismas viļņa garums. Citiem vārdiem sakot, objektiem faktiski nav krāsas, tie vienkārši atspoguļo noteikta garuma viļņa gaismu, ko mūsu smadzenes uztver kā krāsu. Krāsu spektrs svārstās no ultravioletā starojuma spektra īsajā galā līdz infrasarkanajam garajā galā. Mēs oranžo krāsu parasti lietojam, lai objekts būtu pamanāmāks, piemēram, oranži ir ceļa konusi, drošības vestes un glābšanas riņķi. Mūsu acīs oranžā krāsa uz apkārtējās vides fona izceļas un ir īpaši pamanāma. Tas ir tāpēc, ka mums ir tā saucamā trihromatiskā krāsu redze. Kad gaisma no ārpuses ieplūst mūsu acīs, tā atduras pret plānu slāni, ko dēvē par tīkleni. Tīklene šo gaismu apstrādā, izmantojot divus gaismas receptoru veidus: nūjiņas un vālītes. Nūjiņas uztver tikai atšķirību starp gaismu un tumsu, nevis krāsas. Tās parasti tiek lietotas vājā apgaismojumā. Savukārt vālītes tiek izmantotas, lai atšķirtu krāsas. Briedim ir mazāk šo jau pieminēto vālīšu receptoru, bet vairāk nūjiņu receptoru nekā cilvēkam. Tādējādi brieži vājā apgaismojumā redz labāk nekā mēs. Tie arī nesalīdzināmi labāk spēj absorbēt un izmantot gaismu no gaismu izstarojošiem objektiem tumsā, piemēram, mēnesi, ūdens virsmu vai sniega segu. Taču mēs redzam daudz skaidrāk un detalizētāk gaišā laikā. Piemēram, ja kādreiz esat izveidojis acu kontaktu ar briedi uz ilgāku laiku, nekustīgi vērojot vienam otru, tas izdevies tāpēc, ka viņš neasās redzes dēļ cenšas precīzi saprast, uz ko skatās.