Sunny -0.7 °C
T. 04.12
Baiba, Barba, Barbara
SEKO MUMS
Reklāma
"Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad ir izšķirošs brīdis – maksimālā ciršanas apjoma nodefinēšana un biotopu skaitīšanas rezultātu apstiprināšana. No tā atkarīga visa nozare."
"Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Tagad ir izšķirošs brīdis – maksimālā ciršanas apjoma nodefinēšana un biotopu skaitīšanas rezultātu apstiprināšana. No tā atkarīga visa nozare."
Foto: Publicitātes

Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ("LVM") savu divdesmit piekto pastāvēšanas gadadienu atzīmējusi brīdī, kad izšķiras gan uzņēmuma, gan meža nozares liktenis, kas atkarīgs no turpmākiem valsts lēmumiem par meža nozares attīstību.

Reklāma

"Valstij ir jābūt saimnieciskās dzīves lokomotīvei, kas velk aiz sevis visu. Tā nedrīkst atļaut Zaļo kursu izmantot ļaunprātīgi, kas pēc tam nodarītu milzīgus zaudējumus," uzskata Pēters Putniņš, "LVM" valdes priekšsēdētājs.

"Latvijas valsts meži", pamatojoties uz sabiedrības vērtējumu, saņēmuši Latvijā zaļākā uzņēmuma zīmolu un otro vietu ieguvuši starp tiem uzņēmumiem, kas atzīti par cilvēcīgākajiem. Zīmols – vai tas ietver to, ko par jums domā?

P. Putniņš: Tas, ko par mums domā, – tās ir tikai sekas. Pamats visam ir darbs, ko mēs darām. Zaļums mums ir pašos pamatos piemītošs. Mēs radām jauno mežu, kopjam to, veidojam ainavas. Arī mežizstrādes rezultātu kompensācija, tā arī ir zaļa darbība. 

Mūsu darbinieki ir zaļās kustības avangards, un sabiedrība to ir pamanījusi. Protams, lai nodrošinātu zaļumu, cilvēcīgumu un ilgtspēju, vajadzīga nauda.

Kāda būs šī gada peļņa?

Finanšu ministrijā esam iesnieguši prognozi, ka tie būs 210 milj. eiro, un to mēs arī izpildīsim. Šogad mēs to varam izdarīt. Arī attīstības budžets – infrastruktūras attīstība mežā, zinātne un inovācijas un atpūtas vietu atjaunošana – to varam nodrošināt.

Vai ciršanas tāme nākamajiem pieciem gadiem ir apstiprināta?

Nē. Sarēķināts viss ir, un mēs ceram, ka būs valdības apstiprinājums. Pēc ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļiem un zinātniskiem pamatiem Valsts meža dienesta aprēķinātais maksimālais ciršanas apjoms nākamajam periodam ik gadus ir ap 6,5 milj. kubikmetru līmenī. Tas ir par nepilnu pusmiljonu kubikmetru mazāk nekā iepriekš. Taču skaidrības par biotopiem vēl nav. Mēs gaidām, ka tajā brīdī, kad valdība apstiprinās dabas skaitīšanas rezultātus un to, kas no tā izrietēs, tiks ņemtas vērā arī ekonomiskās un sociālās intereses, jo no mums – valsts akciju sabiedrības – tiek gaidīts tieši ekonomiskais rezultāts. Tāpat no mūsu darbības ir atkarīgi daudzi tūkstoši darba vietu lauku reģionos. 

Ja tiks pieņemts ekonomiski nepārdomāts lēmums, tad no aprites tiks izņemta ārā puse no izstrādes kubikmetriem. Ja cenas ir tādas kā pašlaik, tas nozīmē valstij zaudēt simtus miljonu peļņas. 

Turklāt pārstrādātāji ir tie, kas rada un pavairo visu pievienoto vērtību. Tad sabrūk viss modelis, kas pašlaik ir līdzsvarā. Tagad ir izšķirošs brīdis – maksimālā ciršanas apjoma definēšana un biotopu skaitīšanas rezultātu apstiprināšana, attiecīgi skaidri un saprotami ar likumu nosakot, kādas platības papildus būs aizsargājamas. Svarīgi ir zināt, cik lielu valsts mežu platību varēsim saglabāt saimnieciskajā apritē.

Vai tiesa, ka valsts mežu apsaimniekotāji pirks liegumus privātajos mežos, tā kompensējot meža īpašniekiem radušos zaudējumus?

Šāds lēmums vēl nav pieņemts. 

Protams, jāskatās, kādu iespaidu tas atstāj uz "LVM", jo, atpērkot šādas zemes, mēs pirktu pēc būtības nelikvīdu. Zeme pati par sevi ir vērtība, taču, ja nevari ar to rīkoties, tas ir apgrūtinājums. 

Tas ir uzņēmuma bilanci vājinošs faktors. Tur ir arī daudz tehnisku jautājumu. Kurš būs pirmais, no kā pirks? Par kādu cenu? Kas notiek, ja īpašums ir apgrūtināts? Ja cilvēks tur dzīvo un viņa māja atrodas biotopā, ko tad – vai tad mēs nopirksim māju ar visiem cilvēkiem?

Reklāma
Reklāma

Kāda situācija šobrīd ir koksnes tirgū?

Duāla. Ir labāk, nekā varēja būt, tomēr pagaidām pārāk liela optimisma nav. Tirgus ir stagnējošs, mēs meža nozarē gribētu izaugsmi. Katastrofas nav, taču izaugsmes arī nav. Galvenais uzdevums ir noturēties un zaudēt pēc iespējas mazāk. Arī mēs uzņēmumā pārejam uz ekonomisko darbības režīmu, optimizējamies un meklējam efektivizācijas ceļus. Tas ir šī un nākamā gada uzdevums.

Ja stagnācija ievilksies, ja realizācijas apjomi neaugs, arī nozare ar laiku būs spiesta darīt kaut ko vairāk. Ja atmestu visus ierobežojumus, mēs varētu dot vairāk materiāla, nozare varētu vairāk pārstrādāt un eksports varētu augt. Jaudas mums ir lielākas, nekā mēs izmantojam, un investīcijas, vēl pirms gadiem trijiem, nozarē ieguldītas lielas. Taču toreiz pārliecība bija lielāka nekā šobrīd.

Vai esat saņēmuši norādījumu visus izdevumus samazināt par pieciem procentiem?

Šāda uzdevuma mums nav, jo mēs neesam valsts pārvaldes sastāvdaļa, taču esam saimniecisks subjekts, izprotam situāciju daudz ātrāk un gatavojamies tai jau sen. Tagad ir jostas savilkšanas periods. Jāskatās uz ražošanas procesu, kā mēs varam ražot lētāk, kādas funkcijas varam centralizēt un nonākt pie efektīvāka menedžmenta. Protams, tas var atsaukties arī uz štatu sarakstu, taču neplānojam neko tā, lai tas negatīvi atsauktos uz ražošanas rādītājiem. 

Vispirms mēs efektivizējam pašu procesu un tad skatāmies, vai varam samazināt cilvēku skaitu.

Samazinot CO2 pēdas nospiedumu, ir doma Latvijā uzcelt sīkkoksnes pārstrādes rūpnīcu. Vai valsts meži šajā projektā arī piedalīsies?

Rūpnīcas celtniecībā nē, jo mēs esam valsts uzņēmums un neplānojam iesaistīties darbībā, to labi var paveikt privātais kapitāls. Taču, ja būs dziļā koksnes pārstrāde, jautājums ir par izejvielām. Mēs esam ieinteresēti, lai mums būtu klienti, kurus interesē sīkie koksnes sortimenti, kas vairs netiktu eksportēti nepārstrādātā veidā uz Skandināviju.

Vai nākamgad Kalsnavā būs pojeņu svētki?

Būs. Un arborētumu Kalsnavā mēs arī turpināsim uzturēt kā lielisku izziņas un atpūtas vietu, taču no dekoratīvo stādu tirgus esam izgājuši. Ne tāpēc, ka kāds būtu to licis, bet ekonomisku apsvērumu dēļ. Bez tam pa šiem gadiem un ne bez mūsu palīdzības, šis tirgus ir attīstījies. Tāpēc atstāsim šo nišu privātajās rokās. Domāju, ka tas ir adekvāts lēmums.

Vai tādas pašas pārdomas izraisīja izstāšanās no kopuzņēmuma ar "Latvenergo"?

Tas ir citādi. Katram uzņēmumam ir sava specializācija un tāpēc jānodarbojas ar to, ko tas prot vislabāk. Mēs neesam kompetenti elektroenerģijas ražošanā un tirgošanā. Turklāt jāskatās, no kurienes šie lēmumi vispār radās, – bija vajadzīgs partneris, kas varētu piedāvāt zemi. Bet zemi mēs varam piedāvāt tāpat, nebūdami iesaistīti citos uzņēmumos. Mums arī grūti novērtēt šā biznesa nākotni, tāpēc esam priecīgi, ka esam atpakaļ savā nišā un ka valdība atbalstīja mūsu iniciatīvu no šī projekta izstāties. 

Saskaņā ar likumu mēs piedāvāsim izsolēs nomāt zemi visiem, kas gribēs. Taču arī tur būtisks ir jautājums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas liegumu dēļ. 

Tāpat kā attiecībā uz "Latvijas valsts mežiem", arī attiecībā uz vēja parkiem valdībai būs jāizšķiras, cik daudz valsts ļaus attīstīties vēja enerģijai vai arī biotopu dēļ to ierobežos tāpat kā meža apsaimniekošanu.

Vai mēs esam tik stipri, ka varam pateikt – nē?

Tas ir mīts, ka visu liek darīt Eiropa. Vismaz puse no problēmām ir mūsu pašu roku darbs.

Mums nav jāiet kāda cita pavadā. Valstij jāaizstāv savu pilsoņu intereses un jāatšķir viltus no patiesības. Tas ir pats svarīgākais.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

"Meža attīstības fonds".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Tēma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
PAR SVARĪGO
Reklāma