10.1 °C
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ("LVM") savu divdesmit piekto pastāvēšanas gadadienu atzīmējusi brīdī, kad izšķiras gan uzņēmuma, gan meža nozares liktenis, kas atkarīgs no turpmākiem valsts lēmumiem par meža nozares attīstību.
"Valstij ir jābūt saimnieciskās dzīves lokomotīvei, kas velk aiz sevis visu. Tā nedrīkst atļaut Zaļo kursu izmantot ļaunprātīgi, kas pēc tam nodarītu milzīgus zaudējumus," uzskata Pēters Putniņš, "LVM" valdes priekšsēdētājs.
"Latvijas valsts meži", pamatojoties uz sabiedrības vērtējumu, saņēmuši Latvijā zaļākā uzņēmuma zīmolu un otro vietu ieguvuši starp tiem uzņēmumiem, kas atzīti par cilvēcīgākajiem. Zīmols – vai tas ietver to, ko par jums domā?
P. Putniņš: Tas, ko par mums domā, – tās ir tikai sekas. Pamats visam ir darbs, ko mēs darām. Zaļums mums ir pašos pamatos piemītošs. Mēs radām jauno mežu, kopjam to, veidojam ainavas. Arī mežizstrādes rezultātu kompensācija, tā arī ir zaļa darbība.
Mūsu darbinieki ir zaļās kustības avangards, un sabiedrība to ir pamanījusi. Protams, lai nodrošinātu zaļumu, cilvēcīgumu un ilgtspēju, vajadzīga nauda.
Kāda būs šī gada peļņa?
Finanšu ministrijā esam iesnieguši prognozi, ka tie būs 210 milj. eiro, un to mēs arī izpildīsim. Šogad mēs to varam izdarīt. Arī attīstības budžets – infrastruktūras attīstība mežā, zinātne un inovācijas un atpūtas vietu atjaunošana – to varam nodrošināt.
Vai ciršanas tāme nākamajiem pieciem gadiem ir apstiprināta?
Nē. Sarēķināts viss ir, un mēs ceram, ka būs valdības apstiprinājums. Pēc ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas modeļiem un zinātniskiem pamatiem Valsts meža dienesta aprēķinātais maksimālais ciršanas apjoms nākamajam periodam ik gadus ir ap 6,5 milj. kubikmetru līmenī. Tas ir par nepilnu pusmiljonu kubikmetru mazāk nekā iepriekš. Taču skaidrības par biotopiem vēl nav. Mēs gaidām, ka tajā brīdī, kad valdība apstiprinās dabas skaitīšanas rezultātus un to, kas no tā izrietēs, tiks ņemtas vērā arī ekonomiskās un sociālās intereses, jo no mums – valsts akciju sabiedrības – tiek gaidīts tieši ekonomiskais rezultāts. Tāpat no mūsu darbības ir atkarīgi daudzi tūkstoši darba vietu lauku reģionos.
Ja tiks pieņemts ekonomiski nepārdomāts lēmums, tad no aprites tiks izņemta ārā puse no izstrādes kubikmetriem. Ja cenas ir tādas kā pašlaik, tas nozīmē valstij zaudēt simtus miljonu peļņas.
Turklāt pārstrādātāji ir tie, kas rada un pavairo visu pievienoto vērtību. Tad sabrūk viss modelis, kas pašlaik ir līdzsvarā. Tagad ir izšķirošs brīdis – maksimālā ciršanas apjoma definēšana un biotopu skaitīšanas rezultātu apstiprināšana, attiecīgi skaidri un saprotami ar likumu nosakot, kādas platības papildus būs aizsargājamas. Svarīgi ir zināt, cik lielu valsts mežu platību varēsim saglabāt saimnieciskajā apritē.
Vai tiesa, ka valsts mežu apsaimniekotāji pirks liegumus privātajos mežos, tā kompensējot meža īpašniekiem radušos zaudējumus?
Šāds lēmums vēl nav pieņemts.
Protams, jāskatās, kādu iespaidu tas atstāj uz "LVM", jo, atpērkot šādas zemes, mēs pirktu pēc būtības nelikvīdu. Zeme pati par sevi ir vērtība, taču, ja nevari ar to rīkoties, tas ir apgrūtinājums.
Tas ir uzņēmuma bilanci vājinošs faktors. Tur ir arī daudz tehnisku jautājumu. Kurš būs pirmais, no kā pirks? Par kādu cenu? Kas notiek, ja īpašums ir apgrūtināts? Ja cilvēks tur dzīvo un viņa māja atrodas biotopā, ko tad – vai tad mēs nopirksim māju ar visiem cilvēkiem?
