Sunny 8 °C
T. 24.04
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Vladimirs Putins.
Vladimirs Putins.
Foto: Ekrānuzņēmums/Youtube

Krievijas valsts televīzijas kanāli aizvadītajā naktī pēc terorakta koncertzālē Maskavā trīs reizes nakts gatavojās publicēt Vladimira Putina uzrunu, taču to tā arī nesaņēma, Krievijas varasiestādēm nespējot noformulēt savu pozīciju, laikrakstam "The Insider" atklāja avoti vairākos televīzijas kanālos.

"Trīs reizes (!) nāca signāls par Putina paziņojuma pārraidīšanu, un trīs reizes pārraide tika atcelta. Šobrīd tiek pārrakstīts formulējums," naktī uz svētdienu atklāja viens no "The Insider" avotiem. Krievijas propagandas kanālu praksē Kremļa ierakstītais ziņojums tiek centralizēti pārsūtīts uz serveriem pārraidīšanai.

Uzrunas vietā Kremlis pavēstīja, ka Putins saņēmis ziņojumus par terorakta izmeklēšanas gaitu. Viņš arī ar premjerministra vietnieces Tatjanas Goļikovas starpniecību novēlēja atveseļošanos netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl" notikušajā apšaudē un ugunsgrēkā cietušajiem.

Bez Putina uzrunas, reģionālās amatpersonas un Krievijas propagandisti pavadīja nakti, izvirzot savas versijas par Ukrainas specdienestu saistību ar teroraktu. No rīta Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņoja par teroristu sakariem ar Ukrainu.

Arī trimdā dzīvojošais laikraksta "Novaja Gazeta Europe" galvenais redaktors Kirils Martinovs platformā "X" norādīja uz to, ka koncertzāles traģēdijā "Krievijas diktatūra sadūrās ar realitāti. Propagandas mīts vēsta, ka Rietumi it kā ir nāvējošs ienaidnieks un Ukrainu apdzīvo neonacisti".

"Realitātē Rietumvalstis bija pirmās, kas izteica līdzjūtību teroristu nogalinātajiem Krievijas pilsoņiem - pirms Putins atrada laiku to darīt," 

rakstīja žurnālists, kurš Krievijā atzīts par "ārvalstu aģentu".

"Novaja Gazeta Europa" galvenais redaktors atgādināja, ka Rietumvalstu izlūkdienesti jau 7. martā brīdināja par teroristu plāniem Maskavā. Vēl 19. martā Putins drīz pēc savas valdīšanas pagarināšanas pseidovēlēšanās Rietumvalstu brīdinājumus raksturoja kā šantāžu.

"Tagad Krievijas varas iestādes aktīvi mēģina atrast "ukraiņu pēdas" notikušajā - apgalvojot, ka aizdomās turamajiem ir "sakari Ukrainā". Krievijas diktatūra spēj nogalināt cilvēkus un medīt pretkara aktīvistus, taču tā ir pilnībā paralizēta pēc pēdējo gadu desmitu plašākā terorakta. Viņu pašu melu un propagandas loģika novedīs viņus pie tā, ka viņi būs spiesti skaidrot notikušo kā Rietumu sazvērestību," klāstīja Martinovs.

Lielākā daļa Rietumvalstu līderu ir nosodījuši teroraktu Maskavā, izteikuši līdzjūtību upuru tuviniekiem un novēlējuši veselību cietušajiem, tomēr atturējušies no līdzjūtības izteikšanas Krievijas augstākajām amatpersonām. Ierasti šādos gadījumos, valsts prezidents izsaka līdzjūtību cietušās valsts prezidentam, ārlietu ministrs savam kolēģim konkrētajā valstī un tamlīdzīgi.

Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs žurnālistiem teica, ka "domās esam ar šīs briesmīgās apšaudes upuriem". Baltais nams arī uzsvēra, ka ASV marta sākumā brīdināja Krievijas varasiestādes par "plānotu teroraktu", kas varētu būt vērsts pret vietām, kur Maskavā pulcējas daudz cilvēku.

Eiropas Savienības paziņojumā pausts nosodījums "jebkādiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Domās esam ar visiem Krievijas pilsoņiem, kurus tas skāris".

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons arī stingri nosodīja teroraktu un "no sirds izteica līdzjūtību daudzo upuru ģimenēm".

Francijas prezidents Emanuels Makrons "stingri nosodīja teroraktu, par kuru atbildību uzņēmās "Islāma valsts"," paziņoja Elizejas pils, piebilstot, ka "Francija pauž solidaritāti ar upuriem, viņu tuviniekiem un visu Krievijas tautu".

Reklāma

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs nosodīja "briesmīgo teroraktu pret nevainīgiem skatītājiem", ierakstā platformā "X" norādot, ka "domās ir ar upuru ģimenēm un visiem ievainotajiem".

Līdzīgu "solidaritāti ar cietušajiem cilvēkiem un upuru ģimenēm" izteica Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

Spānijas Ārlietu ministrija platformā "X" pauda solidaritāti ar "upuriem, viņu ģimenēm un Krievijas tautu". Līdzīgu līdzjūtību upuriem un viņu ģimenes locekļiem izteica Zviedrija, Dānija, Japāna un Izraēla.

Lietuvas Ārlietu ministrijas platformā "X" publicētajā paziņojumā pausta "līdzjūtība visiem kara vai terorisma upuriem, neatkarīgi no tā, kas to pastrādā. Nevienam nevajadzētu ciest no terorisma".

Savukārt līdzjūtību Putinam izteica Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Kā vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua", Sji "uzsvēra, ka Ķīna iebilst pret visa veida terorismu, stingri nosoda teroraktu un stingri atbalsta Krievijas valdības centienus nosargāt savu nacionālo drošību un stabilitāti".

Sīrijas prezidents Bašars al Asads vēstulē Putinam norādīja, ka uzbrukums ir saistīts ar "sāpīgām neonacisma sakāvēm" Maskavas "speciālajā militārajā operācijā" Ukrainā.

Irānas prezidents Ebrahims Raisi savā vēstulē Putinam izteica līdzjūtību un aicināja starptautisko sabiedrību sodīt uzbrukuma plānotājus un īstenotājus.

Turcijas Ārlietu ministrija nosodīja uzbrukumu nevainīgiem civiliedzīvotājiem un izteica līdzjūtību Krievijas tautai un valdībai. Arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pauda nosodījumu teroraktam, uzsverot, ka "terorisms ir nepieņemams, lai arī kā tas tiktu veikts un kurš būtu veicējs".

Savukārt Palestīniešu pašpārvalde nosodīja uzbrukumu un "apliecināja solidaritāti un atbalstu Krievijas vadībai un draudzīgajai Krievijas tautai".

Līdzjūtību Krievijas tautai, valdībai un Putinam pauda arī Āfrikas savienība, Venecuēla un Indija.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pauda "stingrāko iespējamo nosodījumu" par uzbrukumu un "izteica dziļu līdzjūtību sērojošajām ģimenēm un Krievijas tautai un valdībai". Arī ANO Drošības padome, kurā Krievija ir pastāvīgā locekle, izteica līdzjūtību un aicināja visas valstis sadarboties ar Krievijas valdību, lai sauktu pie atbildības tos, kas pastrādāja un atbalstīja teroraktu.

Jau vēstīts, ka bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 115 cilvēku bojāeju.

Koncertzāle "Krokus Siti Holl".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Tēmturi
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma