Apšaudē Krievijas koncertzālē nogalināto skaits pieaug līdz vairāk nekā 90 cilvēkiem

Nogalināto skaits apšaudē un ugunsgrēkā, kas piektdien notika netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Krokus Siti Holl", ir pieaudzis līdz vairāk nekā 90 cilvēkiem, sestdienas rītā paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Komitejas paziņojumā pieļauts, ka upuru skaits turpinās pieaugt. Iepriekš tika ziņots par vairāk nekā 60 nogalinātajiem un simt ievainotajiem.

"Šobrīd noskaidrots, ka gājuši bojā ir 93 cilvēki. Bojāgājušo skaits vēl palielināsies," lasāms komitejas kanālā platformā "Telegram". Tajā piebilsts, ka sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka "nāves cēloņi bija šautas brūces un saindēšanās ar degšanas produktiem".

"Tāpat tika noskaidrots, ka teroristi ar viegli uzliesmojošu šķidrumu aizdedzināja koncertzāles telpas, kurās atradās skatītāji, tostarp ievainotie," teikts paziņojumā.

Krievijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka ievainoto skaits tuvojas 200.

Uzbrucēji maskēšanās tērpos iekļuva ēkā, atklāja uguni ar automātiskajiem ieročiem un meta granātu vai degbumbu, izraisot ugunsgrēku, kas strauji izplatījās. Ēku piepildīja dūmi, un apmeklētāji kliedzot metās uz avārijas izejām.

Varas iestādes paziņoja, ka ir uzsākta terorisma izmeklēšana un diktators Vladimirs Putins tiek "pastāvīgi" informēts par izmaiņām.

Ziņu aģentūra "Interfax" citēja drošības dienestu teikto, ka divi līdz pieci uzbrucēji, "kas valkāja taktiskās uniformas un nēsāja automātiskos ieročus", vispirms atklāja uguni uz apsardzes darbiniekiem pie ieejas, bet pēc tam sāka šaut uz klausītājiem.

Apmēram 100 cilvēku aizbēga caur teātra pagrabstāvu, bet citi patvērās uz jumta, paziņoja Ārkārtas situāciju ministrija savā "Telegram" kanālā. 

Ugunsgrēka dzēšanā tika iesaistīti trīs helikopteri, kas lēja ūdeni uz milzīgo koncertzāli. Neilgi pēc pusnakts Ārkārtas situāciju ministrija paziņoja, ka ugunsgrēks ir ierobežots.

Putins, kurš saskaņā ar Kremļa paziņoto tika informēts par uzbrukumu tā "pirmajās minūtēs", ir novēlējis tajā ievainotajiem ātru atveseļošanos, paziņoja vicepremjere Tatjana Goļikova. Putins nav tieši vērsies pie cietušajiem un nav publiski komentējis šo uzbrukumu.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja, ka ir noticis "asiņains terorakts" un "visai starptautiskajai sabiedrībai ir jānosoda šis riebīgais noziegums".

ASV prezidenta administrācija nosauca šo uzbrukumu par "briesmīgu" un paziņoja, ka nav nekādu pazīmju par tā saistību ar karu Ukrainā.

Ukrainas prezidenta administrācija paziņoja, ka Kijivai "nav nekāda sakara" ar šo uzbrukumu. 

Ukrainas militārais izlūkdienests nosauca notikušo par Krievijas "provokāciju" un apgalvoja, ka to organizējuši Maskavas specdienesti.

Ukrainas pusē karojošo brīvprātīgo vienību - Krievijas Brīvprātīgo korpusa (RDK) un leģiona "Krievijas brīvība" - pārstāvji paziņoja, ka nav iesaistīti šajā teroristu uzbrukumā.

Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs lietotnē "Telegram" solīja, ka Ukrainas augstākās amatpersonas "vajag atrast un nesaudzīgi iznīcināt kā teroristus", ja tās ir saistītas ar šo uzbrukumu.

Uzbrukumu nosodīja ANO, ASV, Eiropas Savienība, Francija, Spānija, Itālija un vairākas citas valstis.

Baltais nams paziņoja, ka tā "domas ir ar šī briesmīgā apšaudes uzbrukuma upuriem". Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda "solidaritāti ar upuriem, viņu tuviniekiem un visu krievu tautu".

Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Kirils "aizlūdz par mieru mirušo dvēselēm", sacīja viņa preses sekretārs.

ASV vēstniecība Maskavā šomēnes bija paziņojusi, ka tā novēro ziņojumus par to, ka "ekstrēmisti" plāno "uzbrukt lieliem saietiem Maskavā", tai skaitā koncertiem.

"ASV valdībai šomēnes bija informācija par plānotu teroraktu Maskavā, potenciāli uzbrūkot lieliem saietiem, tai skaitā koncertiem," un Vašingtona "dalījās ar šo informāciju ar Krievijas varas iestādēm," paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretāre Adriena Vatsone.