Vidzemes apgabaltiesa Valmierā pasludinājusi spriedumu kriminālprocesā, kurā par cilvēka atstāšanu bez palīdzības apsūdzēta bijusī notāre Laila Poriete. Tiesa lēma atstāt spēkā Rīgas pilsētas tiesas spriedumu, ar kuru notāre attaisnota.
Krimināllikuma 141. panta otrajā daļā paredzēta atbildība par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī. Saskaņā ar prokurora apsūdzību L. Poriete neesot pildījusi savu pienākumu rūpēties par smagi slimo 1938. gadā dzimušo Aldru S., kura par aprūpi bija apsūdzētajai ar testamentu novēlējusi visu savu kustamo un nekustamo mantu.
Saņem testamentu un aizbrauc uz Ēģipti
Kā tiesas sēdē pauda apsūdzību uzturošais prokurors Aivars Bergmanis, 2018. gada 16. februārī Aldra izsniedza L. Porietei, kura tobrīd vēl vismaz skaitījās zvērināta notāra amatā, universālpilnvaru, ar kuru tostarp pilnvaroja viņu pieņemt lēmumus par Aldras ārstniecību vai atteikšanos no tās. 2018. gada 15. martā pensionāre izsniedza Porietei publisku testamentu, ar kuru novēlēja viņai visu savu mantu. Uztura līgums starp Aldru un L. Porieti netika noslēgts, jo pensionāre bija pietiekami turīga. Tas, kas viņai bija vajadzīgs, bija aprūpe, jo sava vecuma un onkoloģiskas saslimšanas dēļ sirmgalve vairs nevarēja ne īsti padzerties, ne paēst, ne nomazgāties vai aiziet līdz tualetei, pat ne ieslēgt istabā gaismu.
Vienošanās par aprūpi, kā zināja stāstīt liecinieki, pastāvējusi, bet diemžēl atšķirībā no notariāli apstiprinātā testamenta tā starp abām sievietēm bijusi noslēgta tikai mutiski.
Drīz pēc testamenta saņemšanas L. Poriete esot devusies atpūtas braucienā uz Ēģipti. Kā izriet no tiesā izskanējušā, viņa attiecīgā uzņēmumā esot noalgojusi divas darbinieces, kurām divreiz dienā bija jānāk apkopt Aldru. Viņas it kā esot arī nākušas, tomēr kaut kas neesot bijis īsti labi.
Dzīvokli novēl izpalīgam
Šajā kriminālprocesā par cietušo atzīts kāds Arnis S. Var gan piekrist Porietes advokātes Ingunas Lambertes tiesā uzdotajam jautājumam, kāds bija juridiskais pamatojums Arni atzīt par cietušo, ja viņš mirušajai nebija ne radinieks, ne tuvinieks?
Kā izskanēja tiesā, Arnis, kurš par Aldru bija daudz jaunāks, ar vientuļo pensionāri iepazinies 2013. gadā, starp abiem izveidojušās draudzīgas, pat ģimeniskas attiecības – kopā strādājuši dārzā, braukuši ekskursijās. 2016. gadā, kad Aldrai diagnosticēts audzējs, Arnis uzņēmies viņas fizisku aprūpi, kā arī esot sniedzis psiholoģisku atbalstu. Jau 2014. gadā Aldra pie notāra noformējusi testamentu,
saskaņā ar kuru savu naudu, kas glabājās bankas kontā, novēlēja Bauskā dzīvojošai māsīcai, bet mantu novēlēja Arnim, uzliekot viņam par pienākumu sevi pienācīgi un noteiktā kārtībā apbedīt.
2018. gada sākumā Aldras veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, viņa ievietota slimnīcā. Ap to laiku jeb 4. janvārī pensionāre, apstiprinot savu testamentā pausto gribu, noformēja vēl vienu notariāli apstiprinātu aktu – savu dzīvokli viņa Arnim novēlēja kā legātu. Tāds mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējais gribas rīkojums nav atsaucams. Jāpiebilst, ka Arnis jau ilgāku laiku mitinājās vienā no Aldras dzīvokļa istabām, tā viņš varēja ikdienā rūpēties par slimnieci.
Kopēju nosauc par krāpnieku
L. Poriete uzradusies 2018. gada 9. februārī – uzreiz pēc tam, kad pensionāri izrakstīja no slimnīcas. No tās dienas viņa esot intensīvi apciemojusi vājinieci un rūpējusies par viņu. Nekad iepriekš viņa pie Aldras neesot viesojusies. Poriete sirmgalvei bijusi svešs cilvēks, lai gan tiesā izskanēja, ka viņas māte un Aldra esot bijušas draudzenes. Daudz ticamāka bija versija par to, ka Poriete par Aldru uzzināja tad, kad pensionāre pārdeva Arnim savu garāžu, jo viņa kā notāre apstiprināja šo darījumu.