Šodien, 16. janvārī savu 77. jubileju svin tautā iecienītais dziedātājs Viktors Lapčenoks! Piedāvājam pirms desmit gadiem "Latvijas Avīzē" publicētu sarunu ar skanīgās balss īpašnieku.
Dziedātājs Viktors Lapčenoks gadus neskaita un ir jauneklīga spara pilns. Viņš sadzied ar jaunajiem dziedātājiem, vingrina balsi, slaukot rudens lapas un ir pārliecināts – labākas dziesmas par Raimondu Paulu neviens viņam nav uzrakstījis. Skaistākās R. Paula dziesmas ar šī gada jubilāra Jāņa Petera vārdiem, Viktors dziedās arī jaunajā koncertprogrammā, kurā viņš kopā ar pazīstamiem pašmāju dziedātājiem no 7. novembra uzstāsies Latvijas pilsētās.
Populārāko Raimonda Paula dziesmu izpildītājs Viktors Lapčenoks šogad nosvinēja 67. gadskārtu, tomēr par pienācīgu atpūtu pat nedomā – dziedātājs arvien turpina apburt dažāda vecuma publiku uz lielākām un mazākām skatuvēm.
Viktoru visai možā garā kādā darbdienas vakarā sastopu Rīgas Kongresu namā, kas tovakar pilns zaļoksnas enerģijas – te festivāla "Bildes" saimniece Tija Auziņa savedusi kopā pašmāju populārās mūzikas veterānus un pavisam nepieredzējušus jaunuļus. Viktors pirms koncerta rāmi iebauda divas tases melnas kafijas, jo uzstāšanās kopā ar Rīgas 45. vidusskolas jauniešu grupu Green Step paredzama "tā pavēlāk". "Kafija palīdz uzturēt možu garu labāk nekā grādīgie dzērieni," viņš smīnot paskaidro. Jaunie muzikanti sadziedāšanai izvēlējušies Raimonda Paula sarakstīto "Undīni", dziesmu, ko savulaik Viktors iedziedāja kopā Noru Bumbieri.
"Man patīk, ka mūs – tos, kas iestaigājuši platus lielceļus uz skatuves – saliek kopā ar tādiem, kam te varbūt ir pirmā reize. Ļauju, lai viņi dara un spēlē tā, kā to jūt, es daudz nejaucos. Labāk, lai bērni ar kaut ko nodarbojas, nevis skraida pa ielām. Viņiem vēl viss ir priekšā."
Tiesa, vienu gan pieredzējušais dziedātājs mēdzot jaunajiem estrādes censoņiem ieteikt – klausieties visu, kas notiek pasaulē, bet mēģiniet radīt kaut ko savu. "Tas ir galvenais! Lai, ieslēdzot radio, bez domāšanas vari pateikt, kurš dzied. Tādas ne ar ko nesajaucamas balsis bija Norai (Bumbierei), Margaritai Vilcānei, Ojāram Grinbergam, Žoržam Siksnam, Aijai Kukulei, vēlāk – tiem pašiem Igo un Ivo Fominiem. Katram no viņiem ir savs stils, izstrādāts nebeidzamos mēģinājumos."
Dziedātājs teic, šobrīd starp tiem, kas laužas uz lielās estrādes, neredzot nevienu, kas varētu sevi parādīt arī aiz Latvijas robežām.
"Nezinu, kādēļ, bet labāk veicas mūsu akadēmiskās mūzikas dziedātājiem, pianistiem, vijolniekiem, čellistiem. Varbūt vainojama ārkārtīgā konkurence – nav noslēpums, ka šovbizness ir viens no naudīgākajiem, un gribētāju tajā tikt ir milzums. Cik no mūsu dziedātājiem nav mēģinājuši kaut kur aizbraukt, "izsisties", bet padzied, parādās, un ar to arī parasti viss diemžēl beidzas. Varbūt mums trūkst tādu supertalantu."
Paulu sapratu līdz dzīlēm
Dziedātājs atzīst, jaunībā pašam estrādes solista karjera nav pat sapņos rādījusies. Tolaik garā auguma dēļ pat apsvēris iespēju sākt basketbolista karjeru, varbūt pat pabeigt Fizkultūras institūtu, kļūt par treneri. Dziesmas gan, pietrinkšķinot ģitāru, labprāt uzdziedājis draugiem un paziņām saviesīgas pasēdēšanas reizēs.
Viktors uz lielās skatuves nokļuvis, nenogaršojot tik daudzu dziedoņu, grupu un muzikantu karjeras sākumposma sūro maizīti – neskaitāmus konkursus, dziedāšanu pašdarbībā un ballēs.