Kultūras ministre Agnese Logina (P) nolēmusi personīgu iemeslu dēļ atkāpties no ministres amata, un šos pienākumus viņa beigs pildīt 17. jūnijā, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Reklāma

Logina norāda, ka nozarē ir sāktas svarīgas reformas. Kultūras ministre uzsver, ka viņai bija liels gods un atbildība kalpot Latvijai un tās iedzīvotājiem.

"Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata," atzīmē kultūras ministre.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir pieņēmusi kultūras ministres demisiju un aicina "Progresīvos" virzīt jaunu kandidātu kultūras ministra amatam, liecina premjeres paziņojums tviterī.

Siliņa norāda, ka Logina ir informējusi viņu par lēmumu atkāpties no kultūras ministres amata un premjere ir pieņēmusi viņas demisiju.

"Atbilstoši [koalīcijas] Sadarbības līgumam, sagaidu, ka partija "Progresīvie" piedāvās kultūras ministra amata kandidātu, par kura apstiprināšanu amatā lemt Saeimai," norāda valdības vadītāja.

Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners aģentūrai LETA sacīja, ka kultūras ministres amata pienākumus līdz jauna ministra apstiprināšanai veiks Ministru prezidente, savukārt viņas prombūtnes laikā - tieslietu ministre. "Attiecīgi, ņemot vērā, ka šodien un rīt Ministru prezidente ir komandējumā, kultūras ministres pienākumus šajās dienās veiks tieslietu ministre," skaidroja Zoldners.

Logina stājās kultūras ministres amatā 2023. gada 15. septembrī. Ministrija šajā posmā ir izveidojusi Mediju politikas pamatnostādnes un sākusi sabiedrisko mediju apvienošanas procesu. Papildu finansiālais atbalsts sniegts bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmām, mākslinieku un kolektīvu atalgojumam, kā arī sabiedrisko mediju kapacitātes celšanai un reģionālā satura izveidei.

Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale norāda, ka KM veicinājusi drošas mācību vides veidošanu un pārvaldības kultūras maiņu kultūrizglītības iestādēs. Pieņemti vairāki nozīmīgu ēku atjaunošanas projekti, tai skaitā Jaunā Rīgas teātra ēka, Latvijas Leļļu teātra ēka, kā arī Rīgas pils pirmā kārta, kur drīzumā jau atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un arī atrisināts "Stūra mājas" nākotnes jautājums, lai nodrošinātu, ka ekspozīcijas darbs netiek traucēts.

Kokale akcentē, ka ir iesākts darbs KM kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai. Tāpat pieņemts gala lēmums Rīgas filharmonijas metu konkursā, kā arī sperti soļi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidei.

Logina dzimusi 1990. gada 25. jūnijā. Viņa mācījusies Amsterdamas Universitātes koledžā, kur iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds. Savukārt pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā politiķe ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu.

2018. gadā partija "Progresīvie" ar "Latgales partijas" Daugavpils nodaļu vienojās par sadarbību 13. Saeimas vēlēšanās. Logina bija Latgales saraksta līdere. Tā kā "Progresīvie" nepārvarēja 5% barjeru, politiskais spēks Saeimā neiekļuva.

2019. gadā partija "Progresīvie" Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izvirzīja arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja kuratori Loginu, kura gan nekļuva par EP deputāti, jo partija nepārvarēja 5% barjeru.

No 2019. līdz 2021. gadam Logina bija "Progresīvo" valdes locekle, savukārt 2021.gadā, noslēdzoties Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja konkursam, Logina, kura līdz tam bija muzeja kuratore, kļuva par muzeja vadītāju. Viņa muzejā strādāja kopš 2015. gada.

2020. gadā Loginu ievēlēja par Rīgas domes deputāti no "Progresīvo" un "Attīstībai/Par!" kopīgā saraksta. Viņa strādāja Pilsētas attīstības un Izglītības, kultūras un sporta komitejā. 2022. gadā viņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču parlamentā neiekļuva.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.