Moderate or heavy rain with thunder 23 °C
T. 29.05
Maksis, Raivis, Raivo
Glorija Grevcova, stāvot pļavā, stāsta, ka nekur neesot pazudusi, esot savā dzīvesvietā, un "katrs cilvēks zina, kur es dzīvoju un kur es katru dienu taisu savus video".
Glorija Grevcova, stāvot pļavā, stāsta, ka nekur neesot pazudusi, esot savā dzīvesvietā, un "katrs cilvēks zina, kur es dzīvoju un kur es katru dienu taisu savus video".
Foto: Ekrānuzņēmums

Cilvēks. Reformas līdzautors uz savas ādas izbauda tās rezultātu. Nu jau bijušais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis politikā ir sen.

Reklāma

Tajā viņš iesaistījās, vēl būdams students un sabiedriskās organizācijas "Studentu pašpārvalde" valdes priekšsēdētājs. Viņš ir biologs, dabas zinātņu maģistrs, kurš studējis Lauksaimniecības Universitātē un Latvijas Universitātē. M. Lasmanis 2002. gadā aktīvi iesaistījās Einara Repšes dibinātā "Jaunā laika" veidošanā. No šodienas skatpunkta par nozīmīgu var uzskatīt arī faktu, ka tieši viņš kā "JL" kampaņas koordinators Zemgalē uzaicināja partijā Arti Kamparu, kurš vēlāk bija Saeimas deputāts, ekonomikas ministrs, kā arī ilgus gadus partijas ģenerālsekretārs ar ietekmi.

"Jaunajā laikā" un "Vienotībā" M. Lasmanis bija vairāk nekā desmit gadus, pārstāvot partiju arī Saeimā, bet šajos politiskajos spēkos viņš neieguva tādu ietekmi, kāda viņam vēlāk bija partijā "Latvijas attīstībai", kurā M. Lasmani pamanīja un novērtēja bijušais "Latvijas attīstībai" līderis un kādreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (iespējams, arī Edgars Jaunups, ar kuru kopā viņi vēl kā divdesmitgadnieki veidoja "JL"). J. Pūce izvēlējās M. Lasmani par savu padomnieku, kuram bija liela loma administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. 

M. Lasmani varētu uzskatīt par reformas līdzautoru jeb līdzīstenotāju, kuram varēs prasīt atbildību gan par tās veiksmēm, gan neveiksmēm. 

Kā pašvaldības vadītājs viņš uz savas ādas jau ir izbaudījis reformas rezultātus, jo domē tā arī neizdevās vienot no Jelgavas un Ozolnieku agrākajiem novadiem ievēlētos deputātus, kuru vairākums nobalsoja par novada sadalīšanu.

Jelgavas novada domes Budžeta komisijas attālinātās sēdes laikā domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis vienlaikus pievērsies personai aizmugurējā sēdeklī, kuras pēda bijusi redzama ekrānā pārējiem sēdes dalībniekiem.

M. Lasmanis ir caurcaurēm Jelgavas novada cilvēks, dzimis Vilcē, bijis vairākkārt pašvaldības deputāts. Viņa lēmums pašam atkāpties bija negaidīts, bet saprotams, lai nedotu iespēju konkurentiem domes sēdē vēlreiz apspriest divdomīgo video ar sievietes pēdu ekrānā. "Vienmēr esmu centies rast kompromisus, bet apzinos, ka neesmu bijis ērts mērs, esmu neiecietīgs pret neizdarībām, nepieveru acis uz pārkāpumiem, par mani runā padarīti darbi," paziņojumā rakstīja M. Lasmanis. Taču ikvienam cilvēkam, arī spēcīgiem politiķiem, ir kāda vājā vieta, kuru politikā var izmantot, lai noņemtu kādu no trases. Un M. Lasmaņa oponente, novada izpilddirektore Līga Lonerte, visticamāk, šo vietu zināja un prata izmantot, par ko liecina viņas teiktais pēc video publiskošanas, ka "šī jau nav pirmā reize". M. Lasmaņa teiktais liek noprast, ka pretrunu pamatā ir cīņa par saimnieciskām interesēm, kuras viņš traucējis īstenot, bet šo apgalvojumu vērtēšana jau būs tiesībsargājošo iestāžu ziņā.

Darījums. Pārdod strīdīgo kokzāģētavu

Pagājušajā nedēļā uzņēmuma "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe" par sešiem miljoniem eiro nopirka kokapstrādes un mežsaimniecības uzņēmums "Stiga RM", kura piedāvājums esot bijis saimnieciski izdevīgākais. Darījums gan vēl jāapstiprina Konkurences padomei, jo "Stiga RM" jau tā ir viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem.

Problēmas ar "Norupi" "Rīgas mežiem" sākās 2021. gadā, kad uzņēmuma audits atklāja, ka augstvērtīgus baļķus, kuru stumbra diametrs ir lielāks par 24 cm, "Rīgas meži" kvalificē kā brāķi un arī pārdod par brāķa cenām citiem kokapstrādes uzņēmumiem – kopumā šādi tikuši pārdoti ne mazāk kā 4% no visiem kokmateriāliem, ko "Norupe" saņēmusi. 

Situācijas iemesls ir banāls – zāģētavā uzstādītais zāģis nespēj šādus baļķus apstrādāt, jo paredzēts baļķiem, kas nav resnāki par 24 cm. 

Ņemot vērā, ka "Rīgas meži" ir otrs lielākais meža apsaimniekotājs Latvijā pēc "Latvijas valsts mežiem" un bija paredzēts, ka "Norupe" spēs apstrādāt vismaz trešdaļu "Rīgas mežu" nocirsto koku, pārvēršot tos augstvērtīgākā produkcijā, tad šāda vadības pārskatīšanās ar zāģa galvas izmēru šķiet grūti izskaidrojama. Audita atklājumiem "Norupē" sekoja citas klizmas – anonīma trauksmes cēlāja ziņojuma rezultātā atklājās ne tikai aizdomīgās "brāķa" izsoles, bet arī miljonus lieli tēriņi it kā zaļās klases izglītības projektam, kas patiesībā bija materializējušies kā divas jaunbūves, kas stipri atgādināja medību namiņu un tam blakus uzceltu kautuvi un telpas medījuma apstrādei. Skandāla rezultātā amatus zaudēja ilggadējie "Rīgas mežu" vadītāji Aivars Tauriņš un Juris Buškevics. Tam visam sekoja Valsts kontroles un Konkurences padomes secinājums, ka pašvaldības uzņēmumam vispār nebūtu jānodarbojas ar kokapstrādes biznesu, jo tā darbības galvenais mērķis ir, citējot Konkurences padomes secinājumus, "nodrošināt efektīvu meža zemes apsaimniekošanu, garantējot ilgtspējīgu vides attīstību, nākotnes paaudžu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo vajadzību apmierināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu". 

Reklāma
Reklāma

Ņemot vērā, ka uzņēmumā nepieciešamas jaunas investīcijas un šādu investīciju atmaksāšanās ir šaubīga, jo grozījumi Rīgas Meža apsaimniekošanas plānā nosaka būtisku koku ciršanas apjoma samazinājumu, 

pēc šī kontrolējošo institūciju norādījuma zāģētavas pārdošana kļuva neizbēgama.

Jāpiebilst, ka pozitīvi vērtējami šīs zāģētavas pārdošanas divi nosacījumi – pirmkārt, tā pārdota bez jebkādiem garantētiem izejvielu piegādes līgumiem, tātad "Rīgas mežu" organizētajās kokmateriālu izsolēs varēs piedalīties visi tirgus dalībnieki, nevis vienam no tiem būs īpašs statuss. Otrkārt, viens no pārdošanas noteikumiem ir nepārtraukt darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņemot vērā arī viņu stāžu un uzkrātos atvaļinājumus.

Aizdomas. Tādi mums te deputāti un kandidāti

Tiesas priekšā par spiegošanu Krievijas labā jau stājies bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, ir publicēti pierādījumi par Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienesta FSB virsniekiem. Uzzinot, ka pret viņu sākts kriminālprocess, uz Krieviju aizbēdzis bijušais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins, tāpat arī bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Uz šī fona ziņa, ka par spiegošanu Krievijas labā tiek tiesāta vēl viena politiķe – 14. Saeimas deputāta kandidāte Inga Tuhbatova –, vairs pat nešķiet nekas pārsteidzošs, bet gan tendence. Te netrūkst cilvēku, kas cenšas iegūt deputāta mandātu Latvijā, lai gan patiesībā pārstāv citas – naidīgas – valsts intereses.

Atšķirībā no iepriekšminētās plejādes Tuhbatovas uzvārds ir maz zināms. Saeimas vēlēšanās viņa 2021. gadā kandidēja no partijas "Katram un katrai", kas vairāk saistās ar tās līderi Aldi Gobzemu. Partija vēlēšanās saņēma 3,67% balsu un nepārvarēja piecu procentu barjeru. Tuhbatova, kura bija pieteikta kā bezdarbniece, kandidēja Latgales vēlēšanu apgabalā, un viņas rezultāts ir vēl pieticīgāks nekā partijai kopumā – palikusi saraksta lejasgalā. Sieviete apsūdzēta par informācijas nelikumīgu vākšanu un nodošanu Krievijas izlūkdienestam. Kontaktpersona, kas devusi viņai uzdevumus, esot saistīta ar organizāciju, kas sevi apzīmē par "Baltijas antifašistiem". 

Uz tiesas sēdi Tuhbatova aizvadītajā nedēļā neieradās, un tas raisīja jautājumus, vai viņa nav jau pievienojusies saviem domubiedriem Krievijā.

Tikmēr bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova, kuru prokuratūra viņnedēļ izsludināja meklēšanā, jo viņai celta apsūdzība par Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu, gan steidza soctīklos izplatīt video, apliecinot, ka atrodas Latvijā un gatava labprātīgi doties uz prokuratūru.

Mācība. Azartspēļu apkarošanas klupiens

Pamatīgu klupienu piedzīvojusi Rīgas domes sāktā azartspēļu apkarošanas kampaņa, jo Satversmes tiesa paziņojusi, ka domes noteiktie azartspēļu ierobežošanas noteikumi Rīgā neatbilst Satversmei. Runa ir par Rīgas domes noteikumiem, kas norādīja, ka azartspēles Rīgā turpmāk būs atļauts organizēt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Šī ideja padarīja azartspēļu biznesa nākotni Rīgā par ārkārtīgi šaubīgu, jo ne domes, nedz azartspēļu organizatoru rīcībā nav nekādu metožu, kā panākt, ka viesnīcas piekrīt kazino vai spēļu zāles ierīkošanai, ja tās to nevēlas.

Pašvaldība neesot pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, tieši azartspēļu organizēšana būs aizliegta, spriedusi tiesa. Ar ironiju gan var vērtēt faktu, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš presē pamācījis Rīgas domkungus, ka, ja pašvaldība spēšot izvērtēt pilsētas teritoriālo zonējumu un pamatot azartspēļu lielu kaitējumu sabiedrībai šajā teritorijā, tad ierobežojumi šim uzņēmējdarbības veidam var tikt noteikti. Te gan jāpiebilst, ka arī Satversmes tiesai Rīgas dome bija iesniegusi pētījumus par azartspēļu negatīvo ietekmi un atkarību veicināšanu, taču tas nenieka nelīdzēja. 

Īsi sakot, lai gan teorētiski tas skan vienkārši – izvērtējiet un pamatojiet, tad aizliedziet, praksē šādus izvērtējumus un pamatojumus vienmēr varēs tiesā apstrīdēt.

Abas puses šobrīd cenšas aptvert šā lēmuma praktiskās sekas. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, cenšoties saglābt pilsētas publisko tēlu, kareivīgi apgalvo, ka Rīgas dome turpinās cīņu par azartspēļu aizliegšanu galvaspilsētā, atzīstot gan, ka tas prasīs vairāk laika un resursu. Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācija laimīgi cer, ka ar minēto ST spriedumu tikšot pielikts punkts populistiskai retorikai un nesamērīgu, prettiesisku lēmumu pieņemšanai Latvijas pašvaldībās, ierobežojot azartspēļu darbību. "Pašvaldību deputāti, piedaloties balsojumā, nedrīkst vadīties tikai pēc "sirdsapziņas" vai politiskās pārliecības, jo ir jāvērtē, kādas tiesiskās un ekonomiskās sekas balsojums var radīt," izteicies Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Ināra Egle.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma