12.3 °C
Briselē 2024. gada 17. jūnijā tika pieņemts jaunais Dabas atjaunošanas likums, kad to bija apstiprinājis dalībvalstu vairākums. Eiropas Parlaments un Padome (dalībvalstis) iepriekš vienojās par regulas tekstu trialoga sarunās 2023. gada novembrī.
Regulas mērķis ir līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām nepieciešama atjaunošana. Tās ir labas ziņas Eiropas mazo medījamo dzīvnieku populācijām. Eiropas zemes izmantošanas politika (nevis medības) ir bijusi viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem. Lai atrisinātu šo problēmu, ir nepieciešams Eiropas mēroga risinājums. Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) jau sen ir iestājusies par to, lai biotopu atjaunošanai tiktu piešķirta lielāka prioritāte, un tagad tas ir kļuvis par realitāti. Regulas atbalstīšanas balsojums nozīmē, ka valsts līmenī var izstrādāt pielāgotus atjaunošanas pasākumus, vienlaikus nodrošinot pienācīgu finansējumu un stimulus lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.
Nākotnē Dabas atjaunošanas likuma panākumi ir atkarīgi no spēcīga politiskā atbalsta un visu lauku apvidos ieinteresēto personu aktīvas līdzdalības. Tas ietver lauksaimniekus, zemes apsaimniekotājus, mežsaimniekus, makšķerniekus un medniekus, kuru kopīgie centieni var pārvērst šo likumu taustāmās iniciatīvās uz vietas.
Lai nodrošinātu finansiāli pievilcīgas iespējas ieinteresētajām personām lauku apvidos, ir nepieciešams ievērojams finansējums, kas būtu pieejams valsts atjaunošanas plānu ietvaros. Daudzas dalībvalstis jau pirms balsojuma norādīja uz šo punktu. FACE savā Bioloģiskās daudzveidības manifestā ir apkopojusi simtiem maza mēroga atjaunošanas projektu, ko Eiropā pārvalda vietējie mednieki. Ir ļoti svarīgi atzīt ievērojamo progresu, kas jau panākts, pateicoties šim mērķtiecīgajam mednieku darbam visā Eiropā. Dabas atjaunošanas likums sniedz unikālu iespēju pastiprināt šos pasākumus ar valsts līmeņa plānošanu un īpašiem resursiem, iedvesmojot jaunu atjaunošanas pasākumu vilni.
Šā likuma sekmīga īstenošana būs atkarīga no tā, vai dalībvalstis proaktīvi izstrādās labus valsts atjaunošanas plānus kopā ar ieinteresētajām personām – lauksaimniekiem, zemes īpašniekiem, medniekiem, mežsaimniekiem un citiem. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka iniciatīvas uz vietas ilgtermiņā ir labvēlīgas savvaļas dzīvniekiem.
Dabas atjaunošana nenozīmē, ka atjaunotajās ekosistēmās ir jāpārtrauc darbības, tostarp medības.
Dabas atjaunošanu nevajadzētu jaukt ar ES aizsargājamo teritoriju mērķiem, kas noteikti ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2030. gadam un sīkāk izskaidroti Eiropas Komisijas dienestu darba dokumentā Kritēriji un vadlīnijas aizsargājamo teritoriju noteikšanai.
Pasākumi, kurus uzskatīja par apgrūtinošiem, pēc ilgām sarunām tika atcelti. Tagad tekstā ir noteikts minimums, kas ļauj atjaunot dabu.
