15.1 °C
Dažādām dabas aizsardzības skolām ir atšķirīga pieeja – sākot ar stingrām prasībām dabu neaiztikt vispār, beidzot ar attieksmi, kas pieļauj šādu vai tādu dabas vērtību apsaimniekošanu.
Samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, arvien vairāk iesaistīto tieši atbalsta otro pieeju. Ņemot vērā, ka mednieki jau tā daudz laika, naudas un resursu investējuši dzīvnieku populāciju un arī biotopu saglābšanā un atjaunošanā, viņu pozitīvajai ietekmei būtu jāpievērš lielāka vērība, runājot tieši par dabas aizsardzības plāniem un stratēģijām.
ES līmenī tikai 15% biotopu, kas tiek vērtēti Biotopu direktīvas izpratnē, ir labs aizsardzības statuss, savukārt 81% gadījumu situācija ir slikta vai ļoti slikta. Zālāji, kāpas, purvi, dumbrāji bieži vien zaudē savu kvalitāti, kamēr mežu stāvoklis pārsvarā uzlabojas. Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) jau sen ir uzsvērusi, ka tieši biotopu atjaunošana ir visefektīvākais veids, lai atjaunotu arī bioloģisko daudzveidību, tajā skaitā arī medījamās sugas, kuras tāpat kā citas ietekmē arī dzīvotņu samazināšanās. Bet tie nav tikai vārdi un idejas, jo mednieki visā Eiropā jau gadiem ir iesaistīti dažādos biotopu atjaunošanas projektos.
FACE bioloģiskās daudzveidības manifesta ietvaros tiek vākti un apkopoti dažādi vides projekti, kuros iesaistīti mednieki. Šobrīd no vairāk nekā 500 dažādiem projektiem 219 veltīti tieši biotopu atjaunošanai. Projekti saistīti gan ar lauksaimniecības zemēm, gan ar mitrājiem. Ņemot vērā Eiropas Komisijas īstenoto politiku par to, ka vairāk uzmanības jāvelta dabas atjaunošanai, mednieku īstenotajiem projektiem ir vēl lielāka nozīme.
Vides un sugu aizsardzības plānos parasti ir iekļautas vides, sabiedriskās un kultūras vērtības, kas cilvēkiem ir svarīgas. Visu ieinteresēto pušu un arī zemes īpašnieku iesaistīšana visos nākotnes vides atjaunošanas plānos ir svarīga, jo apmēram 70% Eiropas zemju pieder tieši privātīpašniekiem.
Zinātniskajā literatūrā arvien vairāk tiek minēts, ka tieši ieinteresēto pušu iesaistīšana biotopu atjaunošanā ir īpaši svarīga. Jau tagad mednieki redz, ka dabas atjaunošana sniedz daudzus ieguvumus, un arī tādēļ aktīvi iesaistās dažādos projektos, lai saglabātu nozīmīgas ekosistēmas.
Piemēram, Eiropas mežu ekosistēmas aktīvi saglabā un uztur mednieki, veicot pārnadžu kontroli. Būtībā savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošana ir svarīga, lai saglabātu svarīgu dzīvotņu ekoloģisko funkcionalitāti.
Viens no piemēriem Eiropā ir mednieku iesaistīšanās mitrāju atjaunošanā Francijā. Tur vietējā mednieku federācija ir aktīva, vairākās vietās veidojot mitrājus, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu ūdens kvalitāti. Dīķu atjaunošana nozīmē to tīrīšanu, krastu atjaunošanu un citas darbības.
Savukārt Spānijā mednieki iesaistās mazās sīgas populācijas atjaunošanā. Spānijā šobrīd ir lielākā mazās sīgas populācija Rietumeiropā. Tomēr šī populācija pēdējos 11 gados samazinājusies par 48%. Sjudadrealas provincē uzturas 60% mazās sīgas populācijas, kur arī atklāja skaita samazinājumu. Mednieku iesaistīšanās populācijas atjaunošanā nodrošina gan medījamo, gan nemedījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu, īstenotie pasākumi pozitīvi ietekmē arī citas sugas. Sugas saglabāšanas ietvaros notiek legāla plēsēju kontrole, īpašu barošanās lauciņu ierīkošana, kur neievāc ražu, kas laikam ir vissvarīgākais faktors mazās sīgas glābšanā.
