Dabas atjaunošanas regula, ko šovasar konceptuāli apstiprinājis Eiropas Parlaments, vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas radījusi satraukumu un raisījusi diskusijas arī Latvijas lauksaimnieku un zinātnieku vidū. Kāpēc DAR izveidota un kas pēc tās iecerētās stāšanās spēkā nākamajā gadā varētu mainīties lauksaimnieku ikdienā, centies noskaidrot žurnāls "Agrotops".

Pirms Eiroparlamenta balsojuma 17 Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas publicēja aicinājumu, tiesa gan, ar sagrozītiem faktiem, Dabas atjaunošanas regulu (DAR) neatbalstīt, savukārt 36 Latvijas pētnieki atklātā vēstulē pauda atbalstu regulai.

Deputāti no Latvijas balso atšķirīgi

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kas DAR atbalstīja, savu izvēli balsojumā pamatoja šādi: "Patlaban vien desmitā daļa Latvijas dzīvotņu – zālāju, krūmāju, mežu, kāpu, saldūdeņu – un mazāk nekā puse dzīvnieku sugu ir labvēlīgā stāvoklī. Arī ES mērogā vairāk nekā 80% biotopu ir sliktā stāvoklī. Tādēļ EP izstrādājam Dabas atjaunošanas likumu, kas paredz līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20% no sliktā stāvoklī esošajām sauszemes un jūras teritorijām. Lauksaimniecības nākotne ir atkarīga no tā, kā izmantojam dabas resursus."