0 °C
Ilgstošais sausums dārzos pieņēmis postīgus apmērus. Bez regulāras laistīšanas neiztikt. Taču, ko darīt, ja ūdens resursi ierobežoti vai nav laika caurām dienām stāvēt ar šļūteni? Tagad ir laiks pirmajā vietā likt augu izdzīvošanu, nevis dobju skaistumu. Visgrūtāk klājas ziemcietēm un košumkrūmiem, skaidro dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska. Visiedarbīgākā metode ir mulčēšana. Augsnes noklāšanai der viss, ko dārznieks var izdomāt.
Pļauj, ko spēj
Vislētākā metode ir dobju mulčēšana ar nopļauto zāli. Vislabāk der regulāri pļauta mauriņa zāle, kurā nav nezāļu sēklu, taču tagad pat šim aspektam nav nozīmes. Lai arī nezāles iesēsies, būs vismaz ko apravēt.
Maza, īsa zālīte tagad saglabājusies tiem, kam mauriņš tiek laistīts. Ja pagalmā vairs nav ko pļaut, ar izkapti vai zāles trimmeri dodas ievākt garo zāli dārza malās, pļavās, grāvmalās.
Nopļauto zāli klāj uz augsnes 5–7 cm biezā slānī nedaudz astatu no auga dzinumiem, lai sūtošā zāle tieši nepieskaras augiem.
Kad sausums būs mitējies, īsā zālīte jau būs satrūdējusi, un to kā papildmēslojumu un augsnes irdinātāju varēs ierušināt dobē.
Garāko sienu var nogrābt, ja tas nešķiet gana glīts.
Taču var ar zāli nedarīt neko, jo augi būs sakuplojuši un piesegs skatienam segumu.
Izmēģina visādus segumus
Augsnes klājumam var uzbērt vai papildināt esošo mizu vai šķeldas kārtu. Taču šis būs prāvus finansiālos ieguldījumus paģērošs pasākums.
Ātra, iedarbīga, taču ne visai daiļa metode ir kartonu klāšana ap augiem.
Taču ap ogulājiem vai citviet dārzā, kas tālāk no parādes daļas, kartons būs labs risinājums.
Kartona klājums kā patvērums labi patīk gliemežiem. Loksnes pacilājot, var savākt arī šos dārza ienaidniekus.
Augļu un sakņu dārzā labi noderēs salmi vai siens.
Papildu ieguvums, mulčējot augus, – caur sargājošo slāni nezāles nevarēs iesēties, izspraukties vai nosmaks jau izaugušās.
