Augu kaites un to profilakse tauriņziežu sējumos maijā

Zemsedzē būs pārziemojis āboliņa ziedu un stublāju smecernieks. Lai arī āboliņu sēklai nemaz tik daudz neaudzē, smecernieka izplatībai tas sevišķi netraucē.

Kaitēklis maijā uzmeklēs āboliņa ziedpumpurus, lai tajos iedētu oliņas. Ja sēklu paredzēts iegūt no pirmā pļāvuma, ir būtiski izvērtēt kaitēkļa klātbūtni sējumā. 

Šim nolūkam 2–3 nedēļas pirms āboliņa ziedēšanas pa lauku jāpastaigā ar entomoloģisko tīkliņu. Savācot 100 ETV (entomoloģiskā tīkliņa vēzienos) vairāk nekā 50 pieaugušo smecernieka īpatņu, jāizdara secinājums, ka smecernieka vabolēm ziema nav kaitējusi, bet to kāpuri bojās potenciālo sēklu ražu. 

Vaboļu aktivitātes jāpaspēj pārtraukt, pirms vaboles sākušas olu dēšanu – turpmākā attīstība risināsies aiz slēgtām durvīm – āboliņa ziedgalvā.

Plašāk nekā āboliņu audzē zirņu svītrainā smecernieka barības bāzi – zirņus un pupas. Palielinoties zirņu platībām, smecerniekam nebūs jāmeklē pupiņu, vīķu, lucernas un āboliņa sējumi, lai augiem lapās izgrauztu pusapaļus robus. 

Normālos laika apstākļos tauriņzieži no lapu robojumiem necieš, jo pākšaugi strauji aug – maijā zirņi attīstās no pirmās īstās lapas vai stīgas (AS 11) līdz pat četriem stublāja posmiem (AS 34). Tomēr nedaudz jāiedziļinās kaitēkļa attīstībā – robojot lapas, smecernieks neaizmirst par oliņu dēšanu uz augsnes virskārtas. No oliņām izšķilsies kāpuri, kuri, ielienot augsnē, vismaz mēnesi barosies ar tauriņziežu gumiņiem. Savukārt izgrauztie gumiņi vairs nespēs pilnvērtīgi veikt savu pamatfunkciju – piesaistīt gaisa slāpekli. 

Dažkārt tauriņzieži nespēj pietiekami strauji attīstīties sausuma un karstuma iespaidā. Šādos apstākļos konstatējot, ka nograuzti ap 10% no esošās lapu virsmas vai arī uz 1 m2 atrodamas 10–15 vaboles, smecernieks pamatoti pelnījis ierobežošanas pasākumus. Sabalansējot acīm redzamo un potenciāli iespējamo kaitējumu, ierobežošana jāpaspēj pirms oliņu dēšanas.

Siltā un mitrā maijā iespējama agrīna pupu brūnplankumainības attīstība. Dažkārt tā novērota jau ceturtās īstās lapas (AS 14) attīstības stadijā. Iemesls var būt sēklas materiālā un augsnē saglabājusies infekcija. Jāpavēro slimības izplatība un attīstība, nepieciešamības gadījumā veicot ierobežojošu fungicīda smidzinājumu.

VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv, sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv, katru dienu tiks papildināti aktuālie dati par nekarantīnas slimību un kaitēkļu izplatību un attīstību, kā arī kultūraugu attīstību Latvijas novadu sējumos un stādījumos.