Latgale nav Latvijas aizsardzības vājais posms, atzina diskusijas dalībnieki. Diskusija, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, aizritēja Daugavpils cietoksnī.
Arī šajās vēlēšanās pamatoti izcelt nacionālās drošības un aizsardzības tematu, tomēr tas nav un nedrīkst tikt pretstatīts labklājībai vai ekonomikas izaugsmei. Savukārt, pamatoti paļaujoties NATO drošības garantijām, jāatceras, ka daudz ar aizsardzību tieši saistāmu jautājumu jārisina tieši Eiropas Parlamentā.
Transports, sakari un mobilitāte – tie ir tikai daži temati, kas sevišķi būtiski ne tikai mierpilnajā ikdienā, bet arī dažādu krīžu un pat militāru uzbrukumu gadījumā, Eiropas Parlamenta (EP) tiešu saistību arī ar drošības tematiem atgādina Dace Melbārde – pašreizējā EP deputāte ("Jaunā Vienotība", Eiropas Tautas partiju grupa) un nākamā sasaukuma deputāta kandidāte.
Diskusijas ieraksts:
Otrajā "Latvijas Avīzes" un TV24 rīkotajā diskusijā dominēja Latgales jautājums, tostarp pārspriežot arī dažu labu stereotipu un rīdzinieku aizspriedumus. To, cik tie nepamatoti, vairākkārt uzsvēra arī novada pārstāvji diskusijā: Henrihs Soms, Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Latgales Pētniecības institūta direktors, Oskars Zuģickis, Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra koordinators, Anna Luīze Ruskule, LU politikas zinātņu studente.
Ceļu uz Latgali mēroja arī EP deputāta kandidāti: Saeimas deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā") un "Nexpay" produktu vadītājs Ņikita Piņins ("Stabilitātei!"). Ekspertu krēslos Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecākā pētniece, un Sandis Šrāders, lektors un zinātniskais līdzstrādnieks Baltijas Aizsardzības koledžā (Tartu).
Daugavpils – Eiropas vērtību vieta
Norādot, ka Daugavpils ir vienīgā no divām pilsētām Latvijā, kur iespējams redzēt teātri krievu valodā, diskusijas vadītājs žurnālists Ansis Bogustovs vaicā, vai būtu ļaujams šeit "pārziemot" krievu kultūrai.
"Manuprāt, tieši ar to, ka Daugavpils teātrī ir trupa, kas turpina rādīt izrādes krievu valodā, varam veicināt izpratni arī par Krievijas iebrukumu Ukrainā 2014. gadā," atbild politikas zinātnes studente un biedrības "Cita Daugavpils" pārstāve Anna Luīze Ruskule, piebilstot:
"Caur mākslu un kultūru varam aktivizēt tos iedzīvotājus, kas ilgstoši patērējuši Kremļa propagandu, un likt arī aizdomāties, kā vispār uztveram informāciju."
Bet uz vaicājumu, vai Daugavpilī ir gana stiprs demokrātiskais pamats un vērtības, "Citas Daugavpils" pārstāve atkārto, ka katrai pilsētai ir jāstrādā tieši ar savu auditoriju. "Rīga dara savu darba daļu, Daugavpils – savu." Un, ja arī nevar pilnībā pārliecināt par labu citai taisnībai, tad var un ir jārunā ar šaubīgajiem, kas svārstās savā nostājā.
Atgādinot par Latgales īpašo lomu, piemēram, pieņemot lēmumu atdalīties no Vitebskas guberņas, pievienoties pārējiem latviešiem un dibināt Latvijas valsti, kā arī pēdējos Dziesmu svētkus pirms Latvijas okupācijas, kas notika tieši Daugavpilī Stropu estrādē, Ansis Bogustovs vaicā vēsturniekam un Latgales pētniecības institūta direktoram Henriham Somam, vai mūsdienu Daugavpils var būt vieta, kur lieliska sadzīvošana ir iespējama un uzskatāma?
"Daugavpils ir pilsēta ar lielu, lielu vēsturi. Un, palūkojoties, tā teikt, no "Eiropas baušļu" viedokļa, viena no Eiropas vērtībām ir kopīgais mantojums.
Ir pat tāds jēdziens, ko daudz ar studentiem pārrunājam, – "kopīgā atmiņu vieta". Tam ir liela nozīme!" aizrāda profesors Soms. "Daugavpils vēsture ir šāds mantojums, kurā ieaudušās daudzas tautas, kas te nonāca, tostarp dienējot Daugavpils cietoksnī. Mantojums ir šī lielā vērtība. To apzinoties, latgalieši sapratīs, par kādām kopīgām vērtībām cīnīties. Savulaik teicām, ka atgriežamies Eiropā, tas mums bija ļoti svarīgi. Tagad tur esam un zinām, ko aizstāvam."
Profesors Soms arī reflektē par pieminētajiem Latgales Dziesmu svētkiem un bieži piesaukto trīskārtējo himnas dziedāšanu. "Tā vēsturē sagadās," saka Soms, vienlaikus atgādinot, ka saruna notiek Daugavpils cietoksnī, viņš atceroties arī sava tēva stāstu, kurš "40. gada pirmajā martā šeit sāka dienestu. Mājās viņš atgriezās pēc sešiem gadiem un deviņiem mēnešiem, izgājis pats tā laika Eiropas vēsturi un trīs armijas. Lūk, šādi vēstures stāsti ir mūsu vērtība, ko stāstām sev un citiem." Profesors Soms norāda, ka ir optimistiski noskaņots. 2003. gadā, balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, "par" nobalsoja 30% daugavpiliešu, taču šajos 20 gados šim skaitlim jābūt ievērojami lielākam. Pat par spīti tam, ka viņus raksturojusi piederība "agrākai civilizācijai" un tās valodai, tādēļ Eiropa viņiem bija liels izaicinājums un prasīja nopietnu vērtību pārskatīšanu. Vēsturnieks Soms neiekrīt diskusijas vadītāja lamatās, kurš akcentē, ka 70% pirms 20 gadiem nevēlējās iestāties Eiropas Savienībā. "Bet tāda šī proporcija bija arī, piemēram, Bolderājā Rīgā," viņš atgādina.