3.3 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pat sabiedroto spiediena rezultātā nepiekritīs tā dēvētajam kompromisam, kas paredz okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu.
Sarunā ar ārvalstu žurnālistiem Zelenskis norādīja, ka okupētās teritorijas vienmēr paliks Ukrainas sastāvdaļa, līdz atkal tiks pārņemtas Kijivas kontrolē.
"Lai kurš ko vēlētos. Lai pat visi pasaules sabiedrotie apvienojas, mēs vienalga neatzīsim okupētās teritorijas. Tas nav iespējams.
Mēs juridiski tās neatzīstam. Mums tās vienmēr paliks okupētās teritorijas, kamēr mēs tur neatgriezīsimies,"
uzsvēra prezidents.
Viņš norādīja, ka dialogs ar Krieviju iespējams vienīgi no spēka pozīcijām, jo jebkurš mēģinājums izturēties pret agresoru kā pret līdztiesīgu partneri būs Ukrainas sakāve.
Tajā pašā laikā Zelenskis atzina, ka kara aktīvās fāzes izbeigšana ir Ukrainas galvenā prioritāte.
"Mums jārod visas iespējas izbeigt kara karsto fāzi. Tas ir jautājums numur viens. Sarunu var būt daudz, taču galvenais - apturēt aktīvo fāzi. Tas ir numur viens - drošības garantijas," norādīja Ukrainas līderis.
Tramps pieļauj jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, ja tā atteiksies no miera sarunām
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien licis noprast, ka varētu piemērot jaunas sankcijas Krievijai, ja tā atteiksies vienoties par kara izbeigšanu ar Ukrainu.
Jautāts, vai ASV piemēros jaunas sankcijas Krievijai, ja tā atteiksies sēsties pie sarunu galda, Tramps žurnālistiem atbildēja, ka tā izskatās.
Tramps priekšvēlēšanu laikā solīja ātri izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, ja uzvarēs vēlēšanās, bet viņa plāns joprojām nav skaidrs. Kijiva bažījas, ka viņš varētu izmantot ASV palīdzību Ukrainai, lai piespiestu to piekāpties Krievijai.
Taču pirmdien Tramps pauda netipiski kritisku nostāju pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, paziņojot, ka viņš iznīcina Krieviju, atsakoties vienoties par kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Tramps arī apliecināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību vienoties par kara izbeigšanu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 823 980
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 823 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 9844 tankus, 20 485 bruņutransportierus, 22 194 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 039 bezpilota lidaparātus, 3051 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 34 837 automobiļus un autocisternas, kā arī 3711 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
