Nīderlandes futbola līdzjutēji tika valdīti un savaldīti, likumsargiem savas darbības mēģinot sabalansēt, tāpēc šorīt nav ziņu par tādiem postījumiem, kādi redzēti citās valstīs, piemēram, dedzināšanas, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Viņš atklāja, ka saistībā ar Nīderlandes fanu ceturtdien sarīkotajām nekārtībām policija sākusi kriminālprocesu par mantas bojāšanu un huligānismu.
Policijas priekšnieks arī uzsvēra, ka vēl šorīt saņēmis ziņas, kas liecina, ka lielu postījumu nav, tomēr ir atsevišķas nianses, kas ir vērtējamas.
Ruks skaidroja, ka atradās stadionā spēles laikā un deva nepieciešamos norādījumus, arī pirms spēles.
Viņš pauda, ka šī bija kārtējā pieredze un izšķiršanās, ko darīt ar līdzjutējiem, kuri ir pieraduši izpausties citādāk nekā mēs to pieņemam. "Bija izvēle rīkoties ļoti represīvi vai mazāk," viņš sacīja.
Policijas priekšnieks pauda, ka nav nekas vienkāršāks kā Valsts policijas priekšniekam pateikt speciālo uzdevumu bataljonam ar stekiem mesties pūlī un savaldīt cilvēkus. Viņaprāt, tā nebūtu bijusi pareizākā pieeja.
Viņš uzsvēra, ka likumsargi savas darbības mēģināja sabalansēt. "Lai arī pārkāpumi ir, nekādi grautiņi nav notikuši," viņš uzsvēra.
Viņaprāt, policija ar aktīvo rīcību pie stadiona parādīja tiem līdzjutējiem, kuri ir pieraduši uzvesties nekulturāli, ka viņi "iet pa ļoti, ļoti plēnu ledu". Ruks neteiktu, ka fani bija noskaņoti agresīvi - drīzāk aktīvi.
Vaicāts, vai nebija nepieciešams novērst uguņošanu pie Brīvības pieminekļa, Ruks uzsvēra, ka likumsargi to mēģināja izdarīt. Policijas priekšnieks atzina, ka arī viņam personīgi nepatika šāda uzvedība, vienlaikus aicinot atcerēties, ka fani pārstāv citu kultūru.
"Mēs vērtējām potenciālās sekas. Negribam ieiet futbola vēsturē kā valsts, kurā apspiež absolūti visu. Cilvēki svinēja futbola svētkus. Jautājums ir par kaitējumu, par to, kā viņi uzvedās. Izsista vitrīna, fiziska veida izpausmes pret vienu vai otru cilvēku ir cita lieta," teica Valsts policijas priekšnieks.