11.4 °C
Ūdensputnu medības ir ļoti aizraujošas, taču daļa mednieku tajās nedodas, jo platībās neesot piemērotas ūdenstilpes, kur putni labprāt apmestos pavasara un it īpaši rudens pārlidojumu laikā, izperētu jauno paaudzi. Līdz ar to neesot pīļu, ko medīt, bet tālu braukt nav vēlēšanās.
Izmantojot Medību saimniecības attīstības fonda finansējumu, SIA Trofeju eksperts eksperti ir īstenojuši projektu Vadlīniju izstrāde medījamo ūdensputnu ligzdošanai, spalvu maiņai un atpūtai rudens migrācijas laikā, derīgu biotopu izveidei, atjaunošanai un uzturēšanai. Materiāls atrodams vietnē nomeditie.org. Tajā gūtās atziņas derēs, lai medību platībās izveidotu vietu, kur labprāt uzturas un ligzdo ūdensputni. Tā derēs arī kā lieliska medību vieta.
Ornitologs Andris Stīpnieks skaidro, ka tas, vai vieta ir piemērota ūdensputnu vajadzībām, atkarīgs no biotopa veida: “Ja dīķi un bebraines būs piemērotas ūdensputnu ligzdošanai, tad peļķes uz lauka, īslaicīgi applūstošas vai applūdināmas vietas un purvi vairāk būs pieejami putnu īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām. Taču arī šādas īslaicīgās uzturēšanās vietas putniem ir ļoti būtiskas un nozīmīgas migrāciju laikā, tāpat tās ļoti sekmīgi var tikt izmantotas ūdensputnu medībām un kopumā vairos dabas daudzveidību, noderot arī nemedījamām putnu sugām un citām dzīvības formām.”
Peļķe uz lauka
Ūdensputniem ļoti derīgas ir seklas ūdenstilpes ar bagātīgu augāju. Un bieži vien medību platībās jau tādas ir. Ūdenstilpes, ko ar salīdzinoši mazu darbu var pārvērst biotopos, kas ir gana labi ūdensputniem.
“Tam nav jābūt labam visam, tā var būt arī vienkārši apstāšanās vieta migrācijas laikā, tajā pašā laikā arī kā medību vieta. Un būs gan putnam labi, gan medniekam. Tāds klasiskākais piemērs ir peļķes uz lauka. Tās bieži vien ir kaut kādas meliorācijas kļūdas dēļ. Protams, viens variants ir mēģināt šīs meliorācijas kļūdas par katru cenu izlabot. Tas ir dārgi, un ne vienmēr zemniekam ir nauda šim mērķim. Te jāizšķiras, vai par katru cenu līdzīgi kā ar bebrainēm mēģina to savu applūdušo pleķīti atkarot atpakaļ vai tomēr atstāt savā ziņā dabai. Un šis mazais pleķītis, pirmkārt, kalpo pavasara migrācijas laikā kā izcila apstāšanās vieta ūdensputniem. Jāsaprot, ja tajā brīdī mēģinās tur blakus kaut ko sēt, protams, iesētais tiks apēsts. Bet var taču izvēlēties citas kultūras vai tās garšīgās sēt mazliet vēlāk. Un daļa zemnieku tā arī dara,” skaidro Andris Stīpnieks.
Šādās peļķēs ūdens līmenis parasti ir līdz celim. Svarīgi, ka malas šādai peļķei ir lēzenas un līdz ar to, lai kā mainītos ūdens līmenis, vienmēr būs zona, kurā pīles spēs sameklēt sev barību. Zona, kurā būs aizsniedzami apakšā augoši augi ar tajos esošajām sīkbūtnēm.
Šāda vieta no putnu atpūtas vietas pavasarī, mazliet piestrādājot, kļūst par ideālu medību vietu rudenī.
Interesanti, ka satelītdati atklāj, ka liela daļa pīļu migrē ļoti lielos attālumos, vienā piegājienā dažkārt nolidojot pat 1700 līdz 2200 kilometru, un mazas atpūtas vietas pēc šādām slodzēm ir ļoti svarīgas. Visi fokusējas uz lielajiem ezeriem, taču arī mazajām vietām ir būtiska nozīme.
Putnus piesaista ūdens. Iespējams, ir neauglīgas vietas, kuras var uzplūdināt. Kaut vai tieši medību mērķiem. Tām nav jābūt ūdenī visu laiku. Šādi uz ūdensputnu medību laiku, piemēram, rīkojas Amerikā.
