Pēc nogurdinošas sniega tīrīšanas, pēc slēpošanas, nosalšanas sabiedriskā transporta pieturā, lai sasildītos un nesaslimtu, viens no risinājumiem ir glāze karsējoša punša. 

Kas ir punšs

Visbiežāk to dzer ziemā, un tieši ziemeļu reģionos tas ir lielā cieņā. Kas vasarai sangrija, tas ziemai punšs. Taču viena no versijām vēsta, ka punšs radies Britu impērijas kolonijās. Vārds punch ir fonētisks atvasinājums no paantsch – kā to indiešu kalpotāji dēvējuši, pasniedzot britu saimniekiem dārza ballītē. Dzēriena nosaukuma atšifrējumā akcentēta uzmanība piecām (pantch) tā sastāvdaļām: alkohols, cukurs, citrons, ūdens vai tēja un garšvielas.

Katrā reģionā ir sava punša recepte. Vācijā to pasniedz liesmojošu īpašā traukā, uz kura var uzlikt cukurgalvu (lielu cukurgraudu), kas piesūcināta ar tumšo rumu. Alkohola saturs nav mazāks par 54%, tāpēc cukurgalvu var aizdedzināt.

Karstā punša pamatā ir uzkarsēts sarkanvīns ar garšvielām (krustnagliņām, kanēli, citronu, apelsīna miziņu), kam pielej nedaudz tumšā ruma un pieber cukuru.