8.8 °C
Rudens lapkritis ik gadu aktualizē jautājumu, vai dārzs rūpīgi jānogrābj vai lapas labāk atstāt, kur nobirušas. Agrāk bija ierasts rudenī dārzu sakopt līdz pēdējai lapai, taču tagad arvien biežāk iesaka nesteigties ar grābekli. Nobirušās lapas nav tikai atkritumi – tās ir daļa no vielu aprites dabā. Dārzā tās var kļūt gan par mulču un komposta izejvielu, gan barību un patvērumu dažādiem dzīviem organismiem.
Tomēr nebūtu pareizi visas lapas atstāt. Daudz kas atkarīgs no vietas, lapu daudzuma un arī no tā, vai augi sezonas laikā bijuši veseli. Uz celiņa lapām ir viens liktenis, zālienā cits, zem krūmiem – vēl cits, bet augļudārzā jāņem vērā arī augu slimību izplatības risks.
Kur lapas noteikti jānovāc
Vispirms lapas jānogrābj vietās, kur tās var traucēt vai apdraudēt cilvēkus. No celiņiem, kāpnēm, terasēm un citām staigāšanai paredzētām virsmām tās jānovāc, jo slapjas kļūst slidenas. Nevajadzētu arī ļaut lapām aizsprostot notekas un ūdens novadīšanas vietas.
Savukārt tur, kur lapas netraucē vai zemi sedz salīdzinoši plānā kārtā, tās nav noteikti jāsavāc.
Dabas sastāvdaļa
Lapkritis ir dabisks ekosistēmas process. Sēnes, baktērijas un augsnes organismi pakāpeniski noārda nobirušās lapas. Tām sadaloties, barības elementi un organiskās vielas nonāk augsnē. Vienlaikus lapu slānis nosedz augsnes virskārtu un palīdz to pasargāt no krasām temperatūras un mitruma svārstībām.
Lapu sega ir arī dzīves un ziemošanas vieta dažādiem bezmugurkaulniekiem. Savukārt putni pārmeklē lapas, meklējot tajās barību. Tāpēc zem kokiem, krūmiem, dzīvžogos un nomaļākās dārza vietās veselīgas lapas var atstāt sadalīties dabiskā ceļā.
Ja vēlas dārzā saglabāt lielāku dabas daudzveidību, daudz saprātīgāk ir izvēlēties vietas, kur lapas var palikt, nevis rudenī visu savākt.
Zālienā neatstāt biezu lapu segu
Citādi jārīkojas zālienā. Dažas izklaidus nokritušas lapas zālei nekaitēs, bet zem bieza slapju lapu slāņa zāle var izsust. Tāpēc zālienā nevajadzētu atstāt lielu lapu daudzumu. Tas gan nenozīmē, ka visas lapas obligāti jāsavāc ar grābekli. Ja to nav pārāk daudz, sausākā laikā zālienam var pārbraukt ar zālespļāvēju un lapas sasmalcināt. Sīkās daļiņas nonāk starp zāles stiebriem un sadalās daudz ātrāk nekā veselas lapas. Ja pēc smalcināšanas lapu gabali joprojām veido biezu slāni un zāle zem tiem gandrīz nav redzama, pārpalikumu gan labāk savākt.
Augļudārzā citi noteikumi
Dekoratīvajā dārzā veselīgu lapu atstāšana daudzviet pat ir vēlama, bet augļudārzā vispirms jānovērtē koku veselība pavadītajā sezonā.
Īpaša uzmanība jāpievērš ābelēm. Ābeļu kraupja ierosinātājs (Venturia inaequalis) pārziemo iepriekšējā gada inficētajās lapās uz zemes. Pavasarī tajās nobriest sporas, kas mitrā laikā izplatās un inficē jaunās ābeļu lapas un augļus. Tāpēc, ja vasarā ābelēm bijis izteikts kraupis, rudenī inficētās lapas nevajadzētu atstāt zem kokiem. Tas pats attiecas uz dažām citām augļukoku slimībām. Piemēram, arī ķiršu lapbires ierosinātājs (Blumeriella jaapii) pārziemo inficētajās, zemē nokritušajās lapās.
Tātad augļudārzā nav viena noteikuma visiem kokiem un visām slimībām. Taču vienkāršs princips piemājas dārza saimniekam ir šāds – ja koki bijuši veseli, nav jāsatraucas par katru zemē palikušu lapu, bet, ja bijušas slimības, lapas jānovāc daudz rūpīgāk.
Savāktās lapas izmanto lietderīgi
Savāktās veselās lapas nav jāved prom no dārza. Tās var likt kompostā, izmantot mulčēšanai vai jutīgāku augu piesegšanai.
Sausās rudens lapās ir daudz oglekļa, tāpēc parastajā kompostā tās ieteicams jaukt ar slāpekli bagātākiem jeb tā sauktajiem zaļajiem materiāliem, piemēram, svaigi pļautu zāli un citām zaļām augu atliekām. Lapas sadalīsies ātrāk, ja pirms kompostēšanas tās sasmalcina.
Vēl viena iespēja ir gatavot lapu trūdzemi. Šim nolūkam lapas var sabērt no stiepļu sieta izveidotā konteinerā vai maisos, kuros izveidotas atveres gaisa apmaiņai. Lapām jābūt mitrām, bet ne pārmitrām. Sadalīšanās process ir lēnāks nekā parastā kompostēšana, toties iegūtais materiāls ir vērtīgs augsnes struktūras uzlabošanai un izmantojams mulčēšanai.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
Rudens lapkritis ik gadu aktualizē jautājumu, vai dārzs rūpīgi jānogrābj vai lapas labāk atstāt, kur nobirušas. Agrāk bija ierasts rudenī dārzu sakopt līdz pēdējai lapai, taču tagad arvien biežāk iesaka nesteigties ar grābekli. Nobirušās lapas nav tikai atkritumi – tās ir daļa no vielu aprites dabā. Dārzā tās var kļūt gan par mulču un komposta izejvielu, gan barību un patvērumu dažādiem dzīviem organismiem.
Tomēr nebūtu pareizi visas lapas atstāt. Daudz kas atkarīgs no vietas, lapu daudzuma un arī no tā, vai augi sezonas laikā bijuši veseli. Uz celiņa lapām ir viens liktenis, zālienā cits, zem krūmiem – vēl cits, bet augļudārzā jāņem vērā arī augu slimību izplatības risks.
Kur lapas noteikti jānovāc
Vispirms lapas jānogrābj vietās, kur tās var traucēt vai apdraudēt cilvēkus. No celiņiem, kāpnēm, terasēm un citām staigāšanai paredzētām virsmām tās jānovāc, jo slapjas kļūst slidenas. Nevajadzētu arī ļaut lapām aizsprostot notekas un ūdens novadīšanas vietas.
Savukārt tur, kur lapas netraucē vai zemi sedz salīdzinoši plānā kārtā, tās nav noteikti jāsavāc.
Dabas sastāvdaļa
Lapkritis ir dabisks ekosistēmas process. Sēnes, baktērijas un augsnes organismi pakāpeniski noārda nobirušās lapas. Tām sadaloties, barības elementi un organiskās vielas nonāk augsnē. Vienlaikus lapu slānis nosedz augsnes virskārtu un palīdz to pasargāt no krasām temperatūras un mitruma svārstībām.
Lapu sega ir arī dzīves un ziemošanas vieta dažādiem bezmugurkaulniekiem. Savukārt putni pārmeklē lapas, meklējot tajās barību. Tāpēc zem kokiem, krūmiem, dzīvžogos un nomaļākās dārza vietās veselīgas lapas var atstāt sadalīties dabiskā ceļā.
Ja vēlas dārzā saglabāt lielāku dabas daudzveidību, daudz saprātīgāk ir izvēlēties vietas, kur lapas var palikt, nevis rudenī visu savākt.
Zālienā neatstāt biezu lapu segu
Citādi jārīkojas zālienā. Dažas izklaidus nokritušas lapas zālei nekaitēs, bet zem bieza slapju lapu slāņa zāle var izsust. Tāpēc zālienā nevajadzētu atstāt lielu lapu daudzumu. Tas gan nenozīmē, ka visas lapas obligāti jāsavāc ar grābekli. Ja to nav pārāk daudz, sausākā laikā zālienam var pārbraukt ar zālespļāvēju un lapas sasmalcināt. Sīkās daļiņas nonāk starp zāles stiebriem un sadalās daudz ātrāk nekā veselas lapas. Ja pēc smalcināšanas lapu gabali joprojām veido biezu slāni un zāle zem tiem gandrīz nav redzama, pārpalikumu gan labāk savākt.
Augļudārzā citi noteikumi
Dekoratīvajā dārzā veselīgu lapu atstāšana daudzviet pat ir vēlama, bet augļudārzā vispirms jānovērtē koku veselība pavadītajā sezonā.
Īpaša uzmanība jāpievērš ābelēm. Ābeļu kraupja ierosinātājs (Venturia inaequalis) pārziemo iepriekšējā gada inficētajās lapās uz zemes. Pavasarī tajās nobriest sporas, kas mitrā laikā izplatās un inficē jaunās ābeļu lapas un augļus. Tāpēc, ja vasarā ābelēm bijis izteikts kraupis, rudenī inficētās lapas nevajadzētu atstāt zem kokiem. Tas pats attiecas uz dažām citām augļukoku slimībām. Piemēram, arī ķiršu lapbires ierosinātājs (Blumeriella jaapii) pārziemo inficētajās, zemē nokritušajās lapās.
Tātad augļudārzā nav viena noteikuma visiem kokiem un visām slimībām. Taču vienkāršs princips piemājas dārza saimniekam ir šāds – ja koki bijuši veseli, nav jāsatraucas par katru zemē palikušu lapu, bet, ja bijušas slimības, lapas jānovāc daudz rūpīgāk.
Savāktās lapas izmanto lietderīgi
Savāktās veselās lapas nav jāved prom no dārza. Tās var likt kompostā, izmantot mulčēšanai vai jutīgāku augu piesegšanai.
Sausās rudens lapās ir daudz oglekļa, tāpēc parastajā kompostā tās ieteicams jaukt ar slāpekli bagātākiem jeb tā sauktajiem zaļajiem materiāliem, piemēram, svaigi pļautu zāli un citām zaļām augu atliekām. Lapas sadalīsies ātrāk, ja pirms kompostēšanas tās sasmalcina.
Vēl viena iespēja ir gatavot lapu trūdzemi. Šim nolūkam lapas var sabērt no stiepļu sieta izveidotā konteinerā vai maisos, kuros izveidotas atveres gaisa apmaiņai. Lapām jābūt mitrām, bet ne pārmitrām. Sadalīšanās process ir lēnāks nekā parastā kompostēšana, toties iegūtais materiāls ir vērtīgs augsnes struktūras uzlabošanai un izmantojams mulčēšanai.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
![SIA "Lāses AM" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202609210933146ab0cfaae5d88.jpg.jpeg "SIA \"Lāses AM\" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ")
