Augsnes veselība ir ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas lauksaimniecības pamats. SIA "Bioefekts" agronome Marita Seržāne skaidro, kā veselīga, bioloģiski aktīva augsne ļauj labāk izmantot mēslojumu, saglabāt auglību un mazināt ietekmi uz vidi.

Augsne ir viena no tām ekosistēmas daļām, par kuru pārāk daudz nedomājam, – tā ir vide augu augšanai, un visbiežāk to uzlūkojam no šāda funkcionāla aspekta. Taču augsnes nozīme sniedzas daudz tālāk. Šī apbrīnojamā sistēma nodrošina pārtikas ražošanu, regulē ūdens apriti, uzkrāj oglekli un uztur bioloģisko daudzveidību. Mūsdienu zinātne arvien skaidrāk apliecina, ka augsne nav nedz statiska, nedz nedzīva. Tā ir dinamiska, sarežģīta un dzīva sistēma, kurā nepārtraukti norisinās dažādi fizikāli, ķīmiski un bioloģiski procesi. 

Veselīga augsne bieži tiek raksturota kā dzīva augsne, un šis apzīmējums nav metafora. Vienā tējkarotē augsnes var atrast miljardiem mikroorganismu: baktērijas, sēnes, vienšūņus un arī lielākus organismus, kā sliekas un kukaiņus. Tie sadala organiskās atliekas, veido humusu un pārvērš barības vielas augiem pieejamā formā. Īpaši nozīmīga ir augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte – mikroorganismi piedalās barības vielu apritē, tajā skaitā slāpekļa un fosfora ciklos, kā arī veido simbiotiskas attiecības ar augiem.