8.8 °C
Par ritmisku Saules, Mēness vai zvaigžņu ceļu debesjumā sakām – tie lec un riet. Kustība notiek uz stāvzvaigžņu – zodiaku fona. Saulei vajadzīgs gads, lai izietu cauri 12 zvaigznājiem, Mēness savukārt apriņķo Zemi 27,32 dienās, vienlaikus izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. Šī kustība ir pamats Marijas Tūnas izveidotajiem sējas kalendāriem, kas grupēti sakņu, augļu, lapu un ziedu, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās dienās.
- Ziedu dienās (12., 13.10.) novāc vēl palikušo dāliju un citu puķu gumus un sīpolus. Stāda pavasara sīpolpuķes.
- Lapu dienās (14., 15.10.) stāda kokus un krūmus. Sarok baldriānu, ālantu un citu ārstniecības augu saknes.
- Augļu dienās (16., 17., 18.10.) novāc vēlos augļus un ogas. Skābē kāpostus, konservē, spiež sulas, gatavo ievārījumus. Stāda augļu kokus un ogulājus.
Pārdomas
Cilvēki novāc vēl atlikušo ražu, stāda kokus, kopj ainavu… Cenšas nogrābt lapas no zālieniem un vēl pēdējo reizi nopļaut, bet kāds izmantojis garās tumšās naktis un sarakņājis mauriņus caurumu caurumos, bedru bedrēs. Kas tad ir tie huligāni, kam naktīs nenāk miegs, tāpēc gribas ālēties pa zālieniem? Tie, kam tīk novērot savus pagalmus kamerās, redz, ka tie ir āpši un lapsas, varbūt arī kāda mežacūka. Ne jau izklaides pēc viņi tur ņemas, ne arī tāpēc, ka gribētu cilvēkus kaitināt. Arī viņi gatavojas ziemai un cenšas uzkrāt rezerves. Ne vieniem, ne otriem, ne trešiem nav noliktavu, kur salikt krājumus. Toties daba tiem ieprogrammējusi rezerves veidot savā ķermenī tauku veidā. Tad tāds apvēlies, labi noēdies zvēriņš var mierīgi pārziemot un sagaidīt pavasari.
Kas tad tik labs slēpjas zemē? Viņu izpratnē gaļa un cita pārtika, mūsu – zināmā mērā kaitnieki. Konkrēti runājot, lapsas un āpši meklē augsnē ziemojošos maijvaboļu kāpurus, droši vien viņu ēdienkartē ietilpst arī citi gaļīgi kāpuri un kūniņas. Augsnē dzīvo arī peles, kas mēdz veidot ziemas krājumus. Šie mazie, naskie un, jāatzīst, arī darbīgie grauzēji ir lapsu ēdienkartes pamats. Arī mežacūkas labprāt mēdz izrakņāt un notiesāt gan pelīšu krājumus, gan pašas krājumu vilcējas. Tā kā būsim iecietīgi, aizlīdzināsim rakumus un dzīvosim tālāk. Nesāksim taču tāpēc karu pret mūsu četrkājainajiem līdzdzīvotājiem. Viņi taču aiztaupa pūles, kas būtu jāpieliek peļu ķeršanā un kāpuru slaktēšanā.
Nākamais perfekto dārzkopju ienaidnieks ir kurmis, kam rudens pusē tīk sacelt rakumu pilsētas mauriņos. Arī viņa ēdienkartē ir dažādi kāpuri un sliekas. Un tos rakumus viņš jau arī netaisa tāpēc, lai cilvēkus speciāli kaitinātu. Kur tad lai viņš to augsni liek, kas rodas, alas un tuneļus rokot?
Oktobris
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Par ritmisku Saules, Mēness vai zvaigžņu ceļu debesjumā sakām – tie lec un riet. Kustība notiek uz stāvzvaigžņu – zodiaku fona. Saulei vajadzīgs gads, lai izietu cauri 12 zvaigznājiem, Mēness savukārt apriņķo Zemi 27,32 dienās, vienlaikus izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. Šī kustība ir pamats Marijas Tūnas izveidotajiem sējas kalendāriem, kas grupēti sakņu, augļu, lapu un ziedu, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās dienās.
- Ziedu dienās (12., 13.10.) novāc vēl palikušo dāliju un citu puķu gumus un sīpolus. Stāda pavasara sīpolpuķes.
- Lapu dienās (14., 15.10.) stāda kokus un krūmus. Sarok baldriānu, ālantu un citu ārstniecības augu saknes.
- Augļu dienās (16., 17., 18.10.) novāc vēlos augļus un ogas. Skābē kāpostus, konservē, spiež sulas, gatavo ievārījumus. Stāda augļu kokus un ogulājus.
Pārdomas
Cilvēki novāc vēl atlikušo ražu, stāda kokus, kopj ainavu… Cenšas nogrābt lapas no zālieniem un vēl pēdējo reizi nopļaut, bet kāds izmantojis garās tumšās naktis un sarakņājis mauriņus caurumu caurumos, bedru bedrēs. Kas tad ir tie huligāni, kam naktīs nenāk miegs, tāpēc gribas ālēties pa zālieniem? Tie, kam tīk novērot savus pagalmus kamerās, redz, ka tie ir āpši un lapsas, varbūt arī kāda mežacūka. Ne jau izklaides pēc viņi tur ņemas, ne arī tāpēc, ka gribētu cilvēkus kaitināt. Arī viņi gatavojas ziemai un cenšas uzkrāt rezerves. Ne vieniem, ne otriem, ne trešiem nav noliktavu, kur salikt krājumus. Toties daba tiem ieprogrammējusi rezerves veidot savā ķermenī tauku veidā. Tad tāds apvēlies, labi noēdies zvēriņš var mierīgi pārziemot un sagaidīt pavasari.
Kas tad tik labs slēpjas zemē? Viņu izpratnē gaļa un cita pārtika, mūsu – zināmā mērā kaitnieki. Konkrēti runājot, lapsas un āpši meklē augsnē ziemojošos maijvaboļu kāpurus, droši vien viņu ēdienkartē ietilpst arī citi gaļīgi kāpuri un kūniņas. Augsnē dzīvo arī peles, kas mēdz veidot ziemas krājumus. Šie mazie, naskie un, jāatzīst, arī darbīgie grauzēji ir lapsu ēdienkartes pamats. Arī mežacūkas labprāt mēdz izrakņāt un notiesāt gan pelīšu krājumus, gan pašas krājumu vilcējas. Tā kā būsim iecietīgi, aizlīdzināsim rakumus un dzīvosim tālāk. Nesāksim taču tāpēc karu pret mūsu četrkājainajiem līdzdzīvotājiem. Viņi taču aiztaupa pūles, kas būtu jāpieliek peļu ķeršanā un kāpuru slaktēšanā.
Nākamais perfekto dārzkopju ienaidnieks ir kurmis, kam rudens pusē tīk sacelt rakumu pilsētas mauriņos. Arī viņa ēdienkartē ir dažādi kāpuri un sliekas. Un tos rakumus viņš jau arī netaisa tāpēc, lai cilvēkus speciāli kaitinātu. Kur tad lai viņš to augsni liek, kas rodas, alas un tuneļus rokot?
Oktobris
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![SIA "Lāses AM" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202609210933146ab0cfaae5d88.jpg.jpeg "SIA \"Lāses AM\" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ")
