Pasaules dabas fonds: Savvaļas dzīvnieku populācijas 52 gados sarukušas vidēji par 73%

Savvaļas dzīvnieku populācijas 52 gadu periodā samazinājušās vidēji par 73%, teikts šodien izplatītajā Pasaules dabas fonda Dzīvās planētas ziņojumā. Kā aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda komunikācijas vadītāja Anda Boluža, ziņojumā norādīts, ka atsevišķu populāciju atjaunošanās dod cerību.

Zaļo bruņurupuču, zilspuru tunču, tīģeru un ziloņu Āfrikas dienvidos populāciju atjaunošanās rāda, ka mērķtiecīgi dabas aizsardzības pasākumi dod rezultātu.

Ziņojumā secināts, ka enerģētikas, pārtikas ražošanas un finanšu jomas ir galvenie dabas daudzveidības samazināšanās cēloņi, taču globālie procesi apliecina, ka šo jomu ietekmi iespējams samazināt vai pārveidot, veicinot dabas stāvokļa uzlabošanos.

Dzīvās planētas indeksā ietvertas 5790 mugurkaulnieku sugas, izvērtējot 35 803 populācijas un datus ievācot no monitoringa vietām visā pasaulē ilgākā laikā.

Dzīvās planētas indeksu sagatavo Londonas Zooloģijas biedrība. Lai gan ziņojumā kopējā tendence ir negatīva un liecina par satraucošu populāciju zudumu, lielai daļai no indeksā ietvertajām populācijām stāvoklis ir uzlabojies vai stabils.

Visstraujākais savvaļas dzīvnieku populāciju samazinājums fiksēts Latīņamerikā un Karību jūras reģionā (95%), Āfrikā (80%), savukārt Eiropā un Centrālāzijā tas bijis 23%.

Kritiskākais bioloģiskās daudzveidības zudums vērojams saldūdens ekosistēmās (85%), kam seko sauszemes (69%) un jūras (59%) ekosistēmas.

Pasaules dabas fonda ziņojumā norādīts, ka dzīvotņu zaudēšana vai to stāvokļa pasliktināšanās ir apdraudējums, kas visbiežāk skar novēroto savvaļas sugu populācijas. Arī intensīva dabas resursu izmantošana, klimata pārmaiņas, vides piesārņojums, invazīvās sugas un slimības ietekmē sugu stāvokli pasaulē.

Šie iemesli rodas no plašākiem, sistēmiskiem un problēmu veicinošiem procesiem pārtikas, enerģētikas un finanšu jomās, secināts ziņojumā.

Lai nodrošinātu plašākas teritorijas pārtikas ieguvei, kā arī iegūtu apjomīgākas ražas, tiek iznīcinātas sugu dzīvotnes un pielietota intensīva lauksaimniecība. Enerģētikas jomā fosilā kurināmā izmantošana paātrina klimata pārmaiņas, īpaši transporta nozare ar degvielas patēriņu veicina siltumnīcefekta gāzu veidošanos. Finanšu joma sekmē līdzekļu novirzīšanu nozarēm, kas kaitē apkārtējai videi.

Lūzuma jeb kritiskie punkti bieži tiek skatīti negatīvā nozīmē un analizēti risku kontekstā, taču esot iespējams iezīmēt arī pozitīvos lūzuma punktus. Dzīvās planētas ziņojums atsaucas uz Ekseteras universitātes pētījumu, kas apstiprina pozitīvos lūzuma punktus - pārkāpjot šo slieksni, labvēlīgas pārmaiņas pakāpeniski attīstās.

Ziņojumā norādīts, ka pozitīvie lūzuma punkti ir sasniegti enerģētikas sektorā ar saules enerģiju kā pašlaik lētāko jaunākās paaudzes elektrības avotu lielākajā daļā valstu, tomēr kopumā pārmaiņas nenotiek pietiekami ātri, un progress manāmi atšķiras starp valstīm un sektoriem.

Pozitīvas pārmaiņas ir sākušās arī pārtikas un lauksaimniecības jomā, sekmējot ilgtspējīgu tirdzniecību, veselīgas un ilgtspējīgas diētas, kā arī samazinot pārtikas patēriņu un zudumus.

Finanšu jomā sākti pirmie soļi pozitīva lūzuma punkta virzienā, kas būtu jāturpina - jāmazina videi kaitīgu darbību finansēšana un jānovērtē dabas un klimata materiālie riski.

Dzīvās planētas ziņojumā ne tikai norādīts uz sugu populāciju dramatisko sarukumu, bet uzsver arī populāciju atjaunošanās gadījumus.

Piemēram, savvaļas tīģeru skaits palielinājies par vairāk nekā 70% periodā no 2010. līdz 2025. gadam. Tīģeru skaits pieaudzis no 3200 indivīdiem līdz apmēram 5700 indivīdiem. Tīģeru skaita palielināšanās bija iespējama, pateicoties koordinētām ilgtermiņa investīcijām, vairāku valstu valdību sadarbībai, kā arī vietējo iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, ziedotāju un citu partneru iesaistei.

Līdz 2010. gadam Atlantijas zilspuru tunču populācijas bija samazinājušās par 80%, un šis tuncis iekļuva apdraudēto sugu sarakstos, savukārt Klusā okeāna zilspuru tunču populācijas bija sarukušas līdz 2% no līmeņa, kāds būtu bez zvejas ietekmes.

Dažādas valstis un industrija spēra izšķirošu soli, lai šo negatīvo tendenci izmainītu - izmantojot ilgtspējīgas zvejas metodes, striktākas zvejas kvotas un rūpīgu monitoringu, tika panākta abu tunču sugu atjaunošanās.

Ja Āfrikas savannas ziloņu skaits turpina samazināties, atsevišķas ziloņu populācijas Āfrikas dienvidu daļā palielinās, pateicoties jaunam valstu izstrādātam tiesiskajam regulējumam, kas paredz vietējo kopienu iesaisti dabas aizsardzības pasākumos.

Zaļie jūras bruņurupuči 2025. gadā kļuva par pirmajiem jūras bruņurupučiem, kas izņemti no apdraudēto sugu saraksta Sarkanajā grāmatā. Šis veiksmes stāsts atspoguļo 50 gadu ilgu koordinētu darbu 80 valstīs, kur dabas aizsardzības pasākumi ietver mātīšu un olu sargāšanu, pludmales zonu kontroli, apgaismojuma regulēšanu, nelikumīgas ķeršanas gadījumu novēršanu un citas darbības.

Dzīvās planētas ziņojumā uzsvērts, ka ar dabas aizsardzības pasākumiem vien nepietiek, lai daba spētu atjaunoties un jāsasniedz arī pozitīvie lūzuma punkti enerģētikas, pārtikas un finanšu jomās.

"Latvijā mēs vēl varam ar relatīvi vienkāršākiem risinājumiem saglabāt vai uzlabot dabas stāvokli nekā tas tiek šodien īstenots vai ieplānots jau daudz kur citur pasaulē," uzsver Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis.