Vidējais paredzamais dzīves ilgums Latvijā patlaban ir aptuveni 75,4 gadi (vīriešiem ap 70,9, bet sievietēm ap 80,1 gadu), savukārt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits ir tikai 51–54 gadi. Latvijā paredzamais veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits jaundzimušajiem ir 51–54 gadi. Viens no traucēkļiem labai, veselīgai un pilnvērtīgi nodzīvotai mūža nogalei ir līdzsvara traucējumi un ar tiem saistītie kritiena riski.

No kā atkarīga līdzsvara sajūta

“Līdzsvara saglabāšana ir sarežģīta organisma funkcija, kuru mūsu ķermenī regulē daudzas sistēmas. Viena no tām ir vestibulārais aparāts, kurš atrodas iekšējā ausī un sastāv no trim pusloka kanāliņiem, pa kuriem cirkulē šķidrums, un otolītiem – sīkiem kalcija karbonāta kristāliem. Novecojot tie var izkustēties no savas vietas, izraisot reiboņus un līdzsvara traucējumus. Otra – acis un redze, kas nodrošina telpisko orientāciju. Ar redzes starpniecību novērtējam, vai mūsu ceļā ir kādi šķēršļi, kur ķermenis atrodas attiecībā pret dažādiem priekšmetiem telpā. Ja ir problēmas ar redzi, pasliktinās arī līdzsvara sajūta. Trešā sistēma ir dziļie receptori, kuri atrodas visā ķermenī: muskuļos, cīpslās, saitēs. Īpaši daudz to ir pēdās. Šie receptori nepārtraukti sūta informāciju galvas smadzenēm par mūsu atrašanās vietu telpā,” stāsta VCA fizikālās un rehabilitācijas virziena vadītāja Elīna Bergmane. Gadiem ritot, mazāk kustoties, receptoru funkcijas pasliktinās, informācija par dažādu ķermeņa daļu novietojumu telpā ne vienmēr tiek nodota precīzi, un tas var izraisīt līdzsvara traucējumus.