“Man nav daiļdārzs, bet labsajūtu dārzs, kur mēs paši labi jūtamies,” teic SARMĪTE AVOTIŅA, kura kopā ar vīru PĒTERI savu dārzu Vestienā veidojusi gandrīz trīsdesmit gadu garumā. Pa šo laiku salīdzinoši nelielajā teritorijā tapuši daudzveidīgi dekoratīvie stādījumi, radīti dažādi dārza dekoratīvie elementi, atpūtas stūrīši un terase ar skatu uz Salāja ezeru.
“Rīt mums ar Pēteri apritēs četrdesmit astotā kāzu jubileja,” sarunas sākumā priecīgi atklāj Sarmīte. Vestienā abi nonākuši vēl padomju gados, kad kolhozā strādājošajiem tur piešķīra Līvānu tipa mājas. Tolaik tās uzceltas klajā laukā un turpat netālu vietējie vēl ganījuši govis.
Pirms pārcelšanās uz Vestienu Sarmīte dzīvojusi Lubānā, tāpēc pie Vidzemes augstienes paugurainās ainavas sākumā nācies pierast. “Lubānas pusē viss ir daudz līdzenāks, bet te – kalni un lejas. Toties mums tepat blakus ir skaists ezers,” viņa stāsta.