14.2 °C
Latvijas novados netrūkst ūdenstilpju, pie kā vasaras tveicē atpūsties un kur droši peldēties.
Šajā vasarā saulainu un karstu dienu ir pārpārēm. Kad svelme tuvojas un pārsniedz +30 grādus, gribas vairāk laika pavadīt pie ūdeņiem – peldēties, sauļoties vai vienkārši pasēdēt ūdens malā. Parasti pludmalēs pie jūras ir daudz cilvēku, taču peldēties noteikti ir drošāk nekā nomaļā vietā upē vai ezerā, jo jūrmalā dežurē glābēji, kuri var palīdzēt slīcējiem un arī tad, ja karstuma dēļ pēkšņi ir kļuvis slikti ar sirdi. Jo statistika ir skarba – Latvija ir pirmajā vietā Eiropā noslīkušo cilvēku skaita ziņā un trīs vasaras mēnešos vidēji ik dienu pie mums noslīkst viens cilvēks.
Oficiālās peldvietas ir drošas
Glābēji norāda, ka galvenais slīkšanas iemesls ir alkohols un savas peldētprasmes nenovērtēšana. Iepeldot tik tālu, kur ar kājām vairs nevar aizsniegt ūdenstilpes dibenu, sākas panika. Tādēļ glābēji iesaka iebrist ūdenī tikai līdz krūtīm un tad peldēt uz krastu. Vēl cilvēku veselību var apdraudēt ūdens piesārņojums, kas ne vienmēr pamanāms ar neapbruņotu aci, piemēram, zarnu nūjiņas un enterokoki. Fekālajā piesārņojumā var būt arī patogēnās baktērijas un vīrusi, kas spēj izraisīt dažādas slimības, ja tiek norīts ūdens.
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas veiktajā Latvijas oficiālo peldvietu monitoringā noskaidrots, ka visur ūdens kvalitāte ir laba un bažām par piesārņojumu nav pamata. Pēc vietējo pašvaldību pasūtījuma ūdens analīzes ņemtas arī vairāk nekā trīsdesmit citās vietās, kam nav oficiālas peldvietas statusa, bet visur ūdens bijis atbilstošs noteiktajām kvalitātes normām.
Pēdējos desmit gados pārsvarā stāvošos ūdeņos peldētāji saskārušies ar tā saucamo peldētāju niezi – slimību, ko izraisa ūdenī dzīvojoši parazīti, kas iekļūst cilvēka ādas virsējā slānī. Tur gan tie ilgi nevar izdzīvot un drīz iet bojā, taču dažas stundas pēc peldēšanās izraisa alerģisku reakciju, veidojot niezošus izsitumus.
Tepat Rīgā
Lai baudītu veldzi ārpus mājām, rīdziniekiem nekur tālu nav jādodas. Tepat galvaspilsētā pieejamas astoņas oficiālās peldvietas. Rīgas centra tuvumā atrodas peldvietas "Lucavsala" un "Lucavsalas līcis", kas nodrošinātas ar glābšanas posteni, pārģērbšanās kabīnēm un sauļošanās iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tur ir arī sanitārie mezgli, vasaras kafejnīcas, volejbola un petanka laukums, piknika vieta ar iespēju grilēt, dažāda vecuma bērnu rotaļu laukumi, sporta vingrošanas un interaktīvo spēļu zona.
Peldvietā "Ķīpsala" nav tik plaša piedāvājuma, tomēr dežurē glābēji, ir kur pārģērbties un nodarboties ar sportu. Savukārt pie Baltijas jūras droši peldēties var Vakarbuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos, Daugavmalā peldvietā "Rumbula", kā arī pie Bābelīša ezera (visur ir glābšanas posteņi un pārģērbšanās kabīnes).
Zvejnieksvētki visā piekrastē
Tradicionāli jūlija vidū katru gadu visā Latvijas piekrastē gan pie Mazjūras (Rīgas līča), gan Dižjūras (atklātās Baltijas jūras) tiek svinēti Jūras un Zvejnieku svētki, kuros neiztikt bez jūras valdnieka Neptūna ierašanās, un šie svētki notiks arī Engurē, kur šogad gaidāms sevišķi krāšņs svētku gājiens un ar priekšnesumiem koncertā "Tā nav zveja, tas ir kino" pārsteigs Engures amatiermākslas kolektīvi un svētku īpašie viesi – Valmieras Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības orķestris.
"Ar tikpat košu parādi skatītājus priecēs arī aptuveni astoņdesmit kravas automašīnas, kas jau no rīta būs apskatāmas svētku parādē, kas virzīsies no Engures zīmes Rīgas pusē līdz pat Rosmes ielai un pēc tam stāvvietu atradīs Engures stadionā, kur notiks volejbola turnīrs un tāpat kā Engures tirgus laukumā visas dienas garumā risināsies Zvejnieksvētku andele. Pa ceļam uz galveno sportisko aktivitāšu vietu pludmalē lieliem un maziem būs iespēja griezties karuseļos un pirmoreiz Engurē sekot līdzi Latvijas spēkavīru čempionāta norisēm. Tā ietvaros stiprinieki veiks septiņus dažādus spēka paņēmienus. Vienlaikus norisināsies arī zābaka mešanas konkurss," atklāj svētku rīkotāji.
Vakara noslēgumā Engures stadionā varēs klausīties koncertu, kurā uzstāsies grupas "The Sound Poets", "Sudden Lights", "Pērkons" un "Singapūras Satīns", kam sekos zaļumballe. Vasarīgu hitu pavadībā ballēšanās notiks arī Auniņparka estrādē.
Savukārt Liepājā 13. jūlijā būs Jūras svētki, kas notiks Jūrmalas parka teritorijā – no Jūrmalas ielas līdz koncertdārzam "Pūt, vējiņi!", kā arī pilsētas pludmalē – un no rīta tradicionāli sāksies ar piemiņas brīdi pie pieminekļa bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem. No pulksten 12 uz svētku muzikālās skatuves kāps visdažādāko paaudžu mākslinieki, sākot ar mazajiem liepājniekiem un beidzot ar tautā iemīļotiem mūziķiem, bet vakarā pēc plkst. 19 skatītāji varēs uzgavilēt dziedātājai Patrišai, grupām "Citi zēni" un "Vintāža" ar solistiem Rūtu Dūdumu un Gati Supi.
"Visas dienas garumā bērniem kopā ar vecākiem būs iespēja iesaistīties dažādās radošās un izglītojošās aktivitātēs, lai iepazītu jūru, tās iemītniekus, augus un cilvēku dzīvi jūras krastā. Arī šogad pludmalē varēs gan piedalīties, gan vērot smilšu skulptūru veidošanu, zvejas tīkla vilkšanu un jūras izpētes procesus un iegādāties saimniecībā noderīgas lietas amatnieku un mājražotāju tirdziņā.
Neparasta atpūta dabas azotē
Kad svētki nosvinēti, var doties atpūsties uz kādu viesu namu vai kempingu upes, ezera malā. Izklaižu piedāvājums ir ļoti plašs, un vairāk par to uzzināms pilsētu un novadu tūrisma lapās. Bet iespējams izbaudīt arī pavisam netradicionālu atpūtu. Piemēram, "Latvijas valsts mežu" glempingā, kas atrodas priežu meža ielokā līdzās Tērvetes ūdenskrātuvei un LVM dabas parkam. Atpūtas namiņos ir visas ērtības, lai mierā un klusumā netraucēti atpūstos gan vasarā, gan ziemā. Pieejami pieci namiņi kokos un sešas pazemes mājiņas, no kurām divas piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jāņem gan vērā, ka mājiņās zem zemes nav pieejams internets, toties glempinga cenā ir iekļauts Tērvetes dabas parka apmeklējums.
Latvijā radītas Dabas mājas meklējamas Alūksnes pusē pie pieciem ezeriem aizsargājamo ainavu apvidū "Veclaicene". To tuvumā pastaigu mīļotājus gaida vairākas dažāda garuma dabas takas. Bet, nakšņojot "Jēru klubā" Mazsalacā, varēs piedzīvot lauku saimniecības gaisotni un iegādāties gan jēra un aitas gaļas, gan vilnas izstrādājumus. Glempinga teltī cieši tuvu dabai un veselīgai lauku videi būs gandrīz tikpat liels komforts kā ikdienā un varbūt radīsies vēlme nakšņot arī citos sociālā uzņēmuma "Kultūras tūrisms" glempingos Latvijā – kaziņu saimniecībā "Līcīši", lauku sētā "Dīķīši", zirgu un cilvēku labsajūtas centrā "Dabas zirgi", suitu sētā "Eglenieki" un zemnieku saimniecībā "Janavas".
Sešas labiekārtotas teltis vasarā gaida atpūtniekus Dagdas ezera salā, bet cauru gadu – glempinga "DiDille" kupols (četrvietīga telts ar visām ērtībām) Draudzesskolas ezera krastā Raunas apkaimē. Divstāvu namiņi laivu mājā ar skatu uz Alūksnes ezeru un Livonijas ordeņa pilsdrupām ļaus justies kā Venēcijā. Pāvilostā seši atsevišķi namiņi šūpojas uz krastā pietauvota pontona, un tiem piešķirti jūras navigācijā bieži lietotā fonētiskā alfabēta apzīmējumi "Alpha", "Bravo", "Charlie", "Delta", "Echo" un "Foxtrot", bet no dabiskiem materiāliem būvētā peldošā pirts "Ogle" (Ģibuļu pag. Talsu nov.), kurā var palikt arī pa nakti, patiešām dos iespēju saplūst ar dabu. Uz platformas nav elektrības, taču saules uzlādētās solārlampas dāvās neuzbāzīgu, romantisku apgaismojumu.
