Decembris bija siltāks par normu. Tuvākajās nedēļās Latvijā nav gaidāms liels un noturīgs sals

Pagājušā gada pēdējā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 grādi jeb 2,8 grādi virs decembra normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.

Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija –10,5 grādi 13. decembrī Bauskā, savukārt maksimālā temperatūra reģistrēta 20. decembrī Daugavgrīvā, kur termometra stabiņš pakāpās līdz +9,7 grādiem.

Lai gan decembra pirmajā pusē vairākas dienas gaisa temperatūra bija zemāka par normu, pārējo mēnesi un it īpaši tā otrajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija ievērojami augstāka nekā ierasts. Decembrī tika sasniegti 22 siltuma rekordi, tai skaitā 16. decembrī Mērsragā ar +9,5 grādiem tika pārspēts visas Latvijas maksimālās temperatūras rekords.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 51,3 milimetri jeb 96% no daudzu gadu vidējā lieluma. Visvairāk nokrišņu – 119 milimetri – bija Pāvilostā, bet vismazāk lija un sniga Jelgavas novērojumu stacijā, kur mēneša gaitā reģistrēti 24,5 milimetri nokrišņu.

Biezākā sniega sega novērojumu stacijās bija 15 centimetri 16. decembrī Zosēnos, Vidzemes augstienē.

Saule pagājušajā mēnesī spīdēja retāk nekā parasti decembrī, vietām valsts rietumu un centrālajā daļā saulaino stundu skaits bija pat 50% mazāks par normu.

Decembris Latvijā bija vienpadsmitais mēnesis pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs normas. 2024. gads kļuva par vienu no diviem siltākajiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē; tā vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni +8,8 grādi – līdzīgi kā 2020. gadā.

Rīgā, kā arī dažās citās novērojumu stacijās Latvijas rietumu un centrālajā daļā aizvien nav sākusies meteoroloģiskā ziema un turpinās meteoroloģiskais rudens, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Meteoroloģiskā ziema iestājas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Novērojumu stacijā Rīgas centrā šis kritērijs šosezon vēl nav sasniegts. 6. janvāris ir ceturtā secīgā diennakts ar negatīvu vidējo temperatūru, bet 7. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra atkal gaidāma virs nulles.

Valstī kopumā meteoroloģiskā ziema sākās 4. decembrī, jo vidējā gaisa temperatūra Latvijā 4.–10. decembrī bija negatīva.

2019.–2020. gada sezonā meteoroloģiskā ziema galvaspilsētā tā arī neiestājās, piecus mēnešus valdīja meteoroloģiskais rudens, ko uzreiz nomainīja meteoroloģiskais pavasaris.

Pēc rekordsiltās 2019.–2020. gada ziemas LVĢMC sinoptiķi ieviesa jaunu kritēriju, kā novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja iztrūkst meteoroloģiskās ziemas. Tika noteikts, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc statistiski aukstākās gada dienas, kas atbilstoši pašreizējai normai jeb 1991.–2020. gada vidējam rādītājam ir 6. februāris.

Laika prognozes vēsta, ka tuvākajās nedēļās Latvijā nav gaidāms liels un noturīgs sals. Gaisa temperatūra bieži svārstīsies ap nulli, palaikam gaidāms gan sniegs, gan lietus.