Vai autovadītāji Latvijā var apiet obligātās veselības pārbaudes?

Vai autovadītāja medicīniskā izziņa patiešām garantē drošību uz ceļa? 360TV raidījums "Sadursme 360" pēta šoferu veselības pārbaužu sistēmu un tās nepilnības. Izrādās, ka autovadītāji, kuri vienā medicīniskajā komisijā saņēmuši atteikumu, mēdz iegūt pozitīvu atzinumu citviet. Vai obligātā veselības pārbaude ir drošības garantija vai tikai formalitāte?

Par šoferu veselības stāvokļa izvērtēšanu un tās atbilstības noteikšanu transportlīdzekļa vadīšanai atbild medicīniskās pārbaudes veicējs. Atkarībā no situācijas, tas var būt ģimenes ārsts vai ārstu komisija. Vai šo sistēmu ir iespējams apiet un ja var, tad kādā veidā?

Braucot pa apdzīvotas vietas galveno ceļu ar atļauto ātrumu 50 kilometri stundā, vadītājs ieslēdza kreiso pagrieziena rādītāju un samazināja braukšanas ātrumu, lai nogrieztos pa kreisi. Taču pretī braucošā šofere, ņēma plašu trajektoriju, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar Egila automašīnas priekšējo kreiso daļu.

“86 gadus vecā vadītāja paskaidroja, ka nobijās no ceļa remontdarbiem  un manu automašīnu pamanīja pārāk vēlu. Šis negadījums ir atgādinājums senioriem un viņu tuviniekiem godīgi izvērtēt veselību, redzi un reakcijas ātrumu pirms sēšanās pie stūres. Ja rodas šaubas, drošāk lūgt palīdzību tuviniekiem. Aicinu arī medicīniskās komisijas rūpīgi izvērtēt autovadītāju veselības stāvokli, neatkarīgi no vecuma,” stāsta Egils, cietušais avārijā.

Speciālisti uzsver, ka, vadot automašīnu, nepieciešama ne tikai pieredze, bet arī pietiekami ātra reakcija, laba redze un spēja uztvert apkārt notiekošo.

“Ja jūs vadāt jebkuru transportlīdzekli, jums vajag būt reakcijai, jo jebkas var notikt uz ielas – kaut kas var izskriet vai kāds priekšā var strauji nobremzēt,” skaidro Latvijas Samariešu apvienības Medicīniskās komisijas vadītāja Inese Vectirāne.

Autovadītāju medicīniskās pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Medicīniskās komisijas vadītāja skaidro, ka veselības pārbaudes termiņš ir atkarīgs gan no vadītāja vecuma, gan veselības stāvokļa. Atsevišķos gadījumos atļauju transportlīdzekļa vadīšanai var izsniegt uz īsāku laiku, piemēram, tikai vienu gadu.

Tomēr speciāliste norāda arī uz situācijām, kad cilvēks, kuram vienā medicīnas komisijā atteikts apstiprināt atbilstību transportlīdzekļa vadīšanai, vēršas citā komisijā.

“Citreiz arī mūsu komisijā ir tā, ka mēs klientam esam pateikuši nē, bet viņi atrod kādu citu medicīnisko komisiju, un tikai pēc tam mēs redzam, ka viņš ir izgājis,” atklāj komisijas vadītāja.

Tas rada jautājumus par to, cik efektīvi iespējams izvērtēt vadītāja veselības stāvokli un novērst gadījumus, kad pie stūres sēžas cilvēks, kurš vairs nespēj droši vadīt automašīnu.

Speciālisti uzsver, ka vecums vien nenozīmē, ka cilvēks vairs nevar vadīt automašīnu. Izšķirošs ir veselības stāvoklis, redze, reakcijas ātrums un spēja pieņemt lēmumus satiksmē.

Vienlaikus atbildība gulstas ne tikai uz pašu vadītāju un medicīnas speciālistiem, bet arī uz tuviniekiem. Ja ģimenes locekļi pamana, ka senioram kļuvis grūtāk orientēties satiksmē, reaģēt uz negaidītām situācijām vai droši veikt manevrus, ir svarīgi par to runāt un vajadzības gadījumā mudināt atkārtoti izvērtēt spēju vadīt transportlīdzekli.

Drošība uz ceļa ir kopīga atbildība, un savlaicīga veselības problēmu pamanīšana var palīdzēt izvairīties no bīstamām situācijām.

VIDEO: