8.3 °C
Latvijas iedzīvotāju medijpratība joprojām ir vidējā līmenī, liecina jaunākais pētījums. Arvien vairāk cilvēku paļaujas uz sociālo mediju algoritmu piedāvātajām ziņām un izmanto mākslīgo intelektu. Tikmēr eksperti brīdina par riskiem digitālajā vidē, ar kuriem saskaras pat deviņus gadus veci bērni, vēsta 360TV Ziņas.
Pēdējā gada laikā Latvijā strauji pieaudzis mākslīgā intelekta lietojums, tostarp tradicionālajiem medijiem uzticoties mazāk. 27. oktobrī prezentētais pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāju medijpratībā būtisku pārmaiņu nav – joprojām esam vidējā līmenī. Tikmēr strauji audzis mākslīgā intelekta lietojums, bet ziņas arvien retāk meklējam paši un biežāk paļaujamies uz sociālo mediju algoritmu piedāvāto saturu.
“Pieaug to cilvēku skaits, kuri paši ziņas mērķtiecīgi nemeklē, bet paļaujas uz interneta algoritmiem un to piedāvāto plūsmu. Tas nozīmē, ka mēs esam kļuvuši atkarīgi no algoritmu radītās informācijas plūsmas,” norāda mediju eksperte, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele.
Visvairāk algoritmu piedāvātajam saturam paļaujas jaunieši. Gandrīz puse jauniešu ziņas pamana nejauši – sociālo mediju plūsmā, un tikai desmitā daļa tās meklē mērķtiecīgi.
“Cilvēkam var rasties ilūzija, ka es taču zinu, kas notiek valstī, pasaulē, bet tā ir tikai neliela daļa algoritma atlasītās informācijas,” atzīst Ločmele.
Svarīgi izvērtēt informācijas avotus un atpazīt manipulatīvas frāzes. Ja saturs izraisa ļoti spēcīgas emocijas, tas var būt nopietns signāls.
“Mums ir jādomā par to, kādas emocijas šis saturs rada, vai tas rada stresu, vai polarizē iepretī kādai citai sabiedrības grupai, izmantojot kādus stereotipus,” atzīmē NEPL priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.
Tomēr medijpratības jautājumi skar ne tikai pieaugušos. Pētījumā iekļautas arī intervijas ar bērniem jau no deviņu gadu vecuma, atklājot, cik agri viņi nonāk saskarē ar digitālās vides riskiem.
“Pārsteigums man pašai personīgi bija tas, ka bērni jau 9-11 gadu vecumā jau pārzina Telegram grupas, grupas, kur var iegādāties alkoholu naktīs, narkotikas un veipus,” bilst Ločmele.
Daļa vecāku par bērnu aktivitātēm internetā nemaz nezina. Šis pētījums var kalpot kā brīdinājums, ka par drošību digitālajā vidē ar bērniem jārunā jau agrā vecumā.
“Medijpratība ir gan drošības jautājums, gan dzīves kvalitātes jautājums, gan valsts attīstības jautājums,” saka Druviete.
Medijpratības eksperte uzsver, ka mūsdienās labāk gan nepaļauties algoritma piedāvātajam saturam, bet to pārbaudīt to pašam – ar faktiem.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Latvijas iedzīvotāju medijpratība joprojām ir vidējā līmenī, liecina jaunākais pētījums. Arvien vairāk cilvēku paļaujas uz sociālo mediju algoritmu piedāvātajām ziņām un izmanto mākslīgo intelektu. Tikmēr eksperti brīdina par riskiem digitālajā vidē, ar kuriem saskaras pat deviņus gadus veci bērni, vēsta 360TV Ziņas.
Pēdējā gada laikā Latvijā strauji pieaudzis mākslīgā intelekta lietojums, tostarp tradicionālajiem medijiem uzticoties mazāk. 27. oktobrī prezentētais pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāju medijpratībā būtisku pārmaiņu nav – joprojām esam vidējā līmenī. Tikmēr strauji audzis mākslīgā intelekta lietojums, bet ziņas arvien retāk meklējam paši un biežāk paļaujamies uz sociālo mediju algoritmu piedāvāto saturu.
“Pieaug to cilvēku skaits, kuri paši ziņas mērķtiecīgi nemeklē, bet paļaujas uz interneta algoritmiem un to piedāvāto plūsmu. Tas nozīmē, ka mēs esam kļuvuši atkarīgi no algoritmu radītās informācijas plūsmas,” norāda mediju eksperte, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele.
Visvairāk algoritmu piedāvātajam saturam paļaujas jaunieši. Gandrīz puse jauniešu ziņas pamana nejauši – sociālo mediju plūsmā, un tikai desmitā daļa tās meklē mērķtiecīgi.
“Cilvēkam var rasties ilūzija, ka es taču zinu, kas notiek valstī, pasaulē, bet tā ir tikai neliela daļa algoritma atlasītās informācijas,” atzīst Ločmele.
Svarīgi izvērtēt informācijas avotus un atpazīt manipulatīvas frāzes. Ja saturs izraisa ļoti spēcīgas emocijas, tas var būt nopietns signāls.
“Mums ir jādomā par to, kādas emocijas šis saturs rada, vai tas rada stresu, vai polarizē iepretī kādai citai sabiedrības grupai, izmantojot kādus stereotipus,” atzīmē NEPL priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.
Tomēr medijpratības jautājumi skar ne tikai pieaugušos. Pētījumā iekļautas arī intervijas ar bērniem jau no deviņu gadu vecuma, atklājot, cik agri viņi nonāk saskarē ar digitālās vides riskiem.
“Pārsteigums man pašai personīgi bija tas, ka bērni jau 9-11 gadu vecumā jau pārzina Telegram grupas, grupas, kur var iegādāties alkoholu naktīs, narkotikas un veipus,” bilst Ločmele.
Daļa vecāku par bērnu aktivitātēm internetā nemaz nezina. Šis pētījums var kalpot kā brīdinājums, ka par drošību digitālajā vidē ar bērniem jārunā jau agrā vecumā.
“Medijpratība ir gan drošības jautājums, gan dzīves kvalitātes jautājums, gan valsts attīstības jautājums,” saka Druviete.
Medijpratības eksperte uzsver, ka mūsdienās labāk gan nepaļauties algoritma piedāvātajam saturam, bet to pārbaudīt to pašam – ar faktiem.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
![Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261027_LA-020.jpg.jpeg "Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".")
