Cukura daudzums piparkūku mīklā ir ļoti liels, jo to izmanto gan cukura sīrupa pagatavošanai, gan gatavo dedzināto cukuru, ar ko iekrāso mīklu.

Vismaz Latvijā tā ir. Ziemas pēdējā mēnesī piparkūkas mums labi garšo, varam tās daudz apēst, turpretī vasarā šie piparotie cepumiņi mūs atstāj vienaldzīgus. Nu un piparkūku pievienotā vērtība ir tā, ka to cepšanā var iesaistīties gan lieli, gan mazi.

Mūki pierakstījuši recepti

Piparkūkas ir vieni no senākajiem konditorejas izstrādājumiem. Vācijas pilsēta Nirnberga, caur kuru gāja garšvielu tirdzniecības ceļš, tiek uzskatīta pa vietu, kur radušās piparkūkas, norāda Anita Bicāne Jaunā konditora rokasgrāmatā.

Par piparkūku recepšu atklājējiem uzskatāmi franku klostera brāļi (tas noticis jau XVI gadsimtā!), bet 1643. gadā Nirnbergas rāte atļāvusi dibināt piparkūku cepēju cunfti.

Šo piparoto cepumu mīklai parasti izmanto kviešu miltus, bet 20–30% no visu miltu daudzuma var aizvietot ar rudzu miltiem, kas piparkūkas dara īpaši mīkstas, zina teikt speciāliste.

Piparkūku mīklu var uzglabāt ledusskapī mēnesi un ilgāk, bet saldētavā atstāt līdz pat nākamajiem Ziemassvētkiem.