Atpūtu parkā vai darbus dārzā var iztraucēt barības meklējumos devušās lapsenes vai sirseņi. Ja tuvumā izveidots pūznis, jābūt īpaši uzmanīgiem. Diemžēl nav laba un droša risinājuma, kā likvidēt dusmīgo dzēlēju mājvietu. Entomologi iesaka pavērot kukaiņus un pūzni noņemt pavasarī, kamēr to skaits ir neliels, bet lielu pūzni bez speciālistu palīdzības pašiem saimniekiem nemēģināt likvidēt. Konsultē Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. 

Lapseņu mājvietas

Latvijā mīt vairākas lapseņu sugas, un pūžņus tās veido atšķirīgi. Daļa lapseņu sugu tos veido slēptās vietās: dabiskos koku dobumos, māju konstrukciju daļās, pažobelēs un nišās, jo dabiskie koka dobumi ir ierobežotā skaitā. Tajos pūžņus veido Latvijā lielākās sastopamās lapsenes – sirseņi jeb irši. Vietas pagalmā, kur potenciāli varētu iemitināties lapsenes, var laikus nosegt.

Otra daļa lapseņu sugas pārstāvju veido ligzdas augsnē – grauzēju alās un citās iedobēs dārzos, parkos, apdzīvotās vietās. Lapseņu iemitināšanos augsnē ir grūti ierobežot. Ja zināma augsnē izveidotās ligzdas atrašanās vieta, to var norobežot drošākai distancei. Sirseņi savas mājvietas visbiežāk veido augstās vietās, bet piemērotu apstākļu gadījumā var izveidot ligzdu arī augsnē, kaut gan tas nav raksturīgi. Sirseņu ligzdas ir vislielākās, sasniedzot pat metra diametru.

Lapsenes ir plēsīgi kukaiņi – tās jaunos lapseņu kāpurus baro ar citiem kukaiņiem un to kāpuriem, kas var būt pozitīvs efekts citu nevēlamo kaitēkļu likvidēšanai dārzā. Pieaugušas lapsenes pašas barojas ar augu nektāru, rūgstošām sulām, augļiem un ogām, tos atrodot pēc smaržas. Lapsenes arī palīdz apputeksnēt augus, jo barojas ar ziedu nektāru. Ja iespējams, ieteicams ar tām sadzīvot. Jāraugās, lai izveidotās saldās smaržas lapseņu lamatas neizdara pretējo un nepiesaista vēl vairāk šo kukaiņu.