Lai gan pandēmijas dēļ pāris gadus starptautiskā tūrisma izstāde Ķīpsalā nenotika, tomēr šogad "Balttour 2024" noritēja trīsdesmit gadu jubilejas zīmē, jo pirmā "Balttour" izstāde ceļotājus gaidīja 1994. gadā ne Ķīpsalā, bet Rīgas kinostudijas telpās Šmerlī.

Šoreiz jubilejas izstāde notika tikai vienā Ķīpsalas hallē, kur draudzīgi kopā savus ceļojumus un pakalpojumus piedāvāja gan ārvalstu, gan vietējie tūrisma nozares pārstāvji. Te varēja iepazīties ar aktuālākajiem tūrisma maršrutiem un atpūtas iespējām Latvijas novados, izdevīgi iegādāties ceļojumus un uzzināt par vilinošiem ārzemju tūrisma galamērķiem, kuru vidū īpaši izcēlās Melnkalne. Izstādes apmeklētājiem bija iespēja baudīt arī novadu garšas un piedalīties aizraujošās aktivitātēs un dažādu balvu izlozēs.

Oficiālie statistikas dati liecina, ka trīs dienās izstādi "Balttour 2024" apmeklējuši 21 725 ceļošanas entuziasti, starp kuriem bijuši ap 4300 tūrisma profesionāļu. Piedalījušies 342 uzņēmumi un to pārstāvji no 34 valstīm, tostarp Albānijas, Gruzijas, Itālijas, Grieķijas, Slovākijas, Slovēnijas, Polijas un citām valstīm. Neapšaubāmi lielāko platību starp ārzemniekiem izstādē aizņēma mūsu kaimiņi no Igaunijas un Lietuvas, kuri Rīgā bija ieradušies ar pārstāvjiem no visiem reģioniem. Piedalījās arī Ukraina, bet ne jau ar aicinājumu ceļot, kas kara apstākļos droši nemaz nebūtu īstenojams. Viņu stendā varēja nobaudīt ukraiņu boršču un nacionālos saldumus, atlīdzību par tiem ievietojot ziedojumu kastītē, lai šie līdzekļi varētu tuvināt uzvaru.

""Balttour" mērķis vairs nav sasniegt lielus pārdošanas rezultātus, bet gan piepildīt izstādi ar daudzveidīgu saturu. Tagad visu var iegādāties tiešsaistē, taču tūrisma pakalpojumu sniedzējiem te dota iespēja satikt savus tūristus aci pret aci un pamainīt viņu uztveri un priekšstatus par ceļošanu mainīgajā pasaulē," uzskata Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidents Ēriks Lingebērziņš, norādot, ka valsts vēl līdz galam nesaprot, ka Latvija tūrismu var veiksmīgi eksportēt un ar to pelnīt naudu.

Mainās vide un ieradumi

Pēc maniem novērojumiem, "Balttour 2024" bija klusāks nekā citkārt. Cilvēki nedrūzmējās pie stendiem, izņemot brīžus, kad tur notika kādi demonstrējumi vai izlozes. Arī reklāmas lapām pilnus maisiņus viņi vairs nestiepa līdzi. Ne tikai drukāto materiālu apjoma samazinājuma dēļ, bet arī tāpēc, ka ir mainījušies paradumi un ļoti daudz informācijas nu atrodams internetā. Dažos apmeklētājos dzirdēju vilšanos, ka daudzas valstis vairs izstādē nepiedalās, jo Baltijas tūrisma tirgus segments tām ir pārāk nenozīmīgs. Taču, manuprāt, "Balttour" galvenā misija ir būt tūrisma nozares svētkiem, kuros satiekas ceļojumu organizatori ar ceļotājiem.

"Ņemot vērā globālo un Latvijas ekonomisko situāciju, "Balttour" izstāde šogad izskatījās cienījami," atzina ALTA izpilddirektore Astrīda Trupovniece. 

"Kupli pārstāvēti bija visi Latvijas novadi, arī Lietuvas un Igaunijas reģioni, jo vēsturiski latvieši ir viena no mūsu kaimiņu galvenajām mērķauditorijām. Protams, attīstoties digitalizācijai, mazāk izstādē bija tūroperatoru, bet šo procesu mēs nevaram ietekmēt tāpat kā pasaulē notiekošo, kas diezgan jūtami atstāj ietekmi uz tūrismu."

Pirmajā dienā izstādes gaisotni atdzīvināja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierašanās pulksten vienos – simboliski tieši tajā brīdī, kad beidzās profesionāļu laiks un izstāde tika atvērta tautai. Prezidents apmeklēja visu Latvijas novadu stendus, fotografējās kopā ar vietējiem tūrisma speciālistiem, uzņēmējiem un uzklausīja viņu viedokli.

Lai rosinātu kvalitatīvu diskusiju par aktuāliem pētījumiem tūrismā, Ķīpsalā notika arī konference "Tūrisma pētījumi Latvijā: aktualitātes un nākotnes virzieni", norisinājās lidsabiedrības "Air Baltic" jauno galamērķu (viens no tiem Ostrava Čehijā pasaules hokeja čempionāta laikā maijā, kad tur spēlēs Latvijas izlase) un Latvijas tūrisma piedāvājuma prezentācija, kā arī uzņēmēju un ārvalstu prioritāro tirgu tūrisma operatoru kontaktbirža.

"No mūsu puses šogad prioritāte būs plašākām informatīvajām kampaņām ziemeļvalstu tirgos un sadarbība ar aviokompānijām Latvijas galvaspilsētas reklamēšanā, kā arī aktivitātes lielu starptautisku konferenču piesaistīšanai," "Balttour 2024" atklāšanā teica Rīgas mēra vietniece Linda Ozola. Viņa minēja, ka pērn veikts pētījums, lai noskaidrotu, kas ārvalstu viesiem Rīgā patīk vislabāk, un vairāk nekā puse respondentu atzinušies, ka mūsu galvaspilsēta viņus patīkami pārsteigusi un viņi būtu gatavi Rīgu kā ceļojuma galamērķi ieteikt arī citiem.

Taču darāmā vēl daudz. Pašlaik liels mīnuss ir pasažieru prāmju satiksmes trūkums ar Stokholmu. Mēra vietniece noliedza apgalvojumu, ka šajā ziņā nekas netiekot darīts. Sarunas ar Igaunijas prāmju kompāniju notiekot, taču risinājumu nevarot gaidīt ne šajā, ne nākamajā gadā, jo visi "Tallink" kuģi esot aizņemti citos maršrutos. Pirms tam gan esot jāsakārto Andrejostas infrastruktūra un pasažieru terminālis, kas gan nav pašvaldības pārziņā.

Tālu zemju piedzīvojumi un inovācijas

Lielu skatītāju uzmanību piesaistīja izstādes jaunums "Ceļotāju stāsti". Uz "Balttour" galvenās skatuves uzstājās sabiedrībā zināmi ceļotāji un grāmatu autori Zane Eniņa, Kristīne Virsnīte, Juris Smaļinskis, Gundega Skudriņa, Ilona Balode un Aigars Lauzis. Pēdējais ar divriteni četros gados mērojis ceļu no Londonas līdz Tokijai (ap 32 000 km), pa ceļam piepelnoties savā profesijā kā ainavu arhitekts. Ceļojuma laikā, saskaroties ar dažādām neērtībām, radusies ideja par multifunkcionāla transportlīdzekļa konstruēšanu. Tā radies "BeTriton" – neparasta izskata velosipēds, ko ātri iespējams pārvērst amfībijā, bet dienas beigās – ērtā kempinga mājā. Aigars pastāstīja, ka šobrīd saražoti jau seši šādi transporta līdzekļi un visā pasaulē interese par tiem esot milzīga, tādēļ tiekot meklēti investori, ar kuru atbalstu būtu iespējams uzsākt sērijveida ražošanu. "BeTriton" konstrukcijas pilnveidošana joprojām turpinoties, lai brauciena laikā varētu izmantot saules paneļus enerģijas ieguvei.

Pasaules apceļotājs Aigars Lauzis Latvijā ir radījis unikālu rīku neatkarīgai ceļošanai. "BeTriton" īsā laikā no velosipēda var pārtapt motorlaivā un teltī.

Kultūras galvaspilsēta – tepat Igaunijā

Izvēloties šā gada ceļojumu maršrutus, noteikti nedrīkst aizmirst Tartu, kas šogad būs viena no trim Eiropas kultūras galvaspilsētām kopā ar Būdi Norvēģijā un Badišlu/Zalckammergūtas novadu Austrijā. Pat prestižais "National Geographic Traveller" Tartu ir nosaucis par vienu no trīsdesmit aizraujošākajiem galamērķiem, ko vajadzētu apmeklēt 2024. gadā. Sakarā ar to Igaunijas otras lielākās pilsētas (~ 97,5 tūkst. iedz.) un pārējās Dienvidigaunijas notikumu kalendārs visa gada garumā būs ļoti piesātināts ar vēsturiskā kultūras mantojuma atklāšanas pasākumiem, par kuriem plašāk varēja uzzināt jau "Balttour 2024".

Igaunijas salas bija pārstāvētas atsevišķā izstādes stendā.

"Tartu 2024" kultūras programmas vispārējā koncepcija ir "Izdzīvošanas māksla". Programma ar simtiem dažādu pasākumu ir sadalīta četrās jomās: Tartu ar Zemi, Cilvēci, Eiropu un Visumu. 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.