Cik daudz zinātnieku atklājumu īstenojas dažādu nozaru inovācijās? Diskusija "Inovācijās balstīta Eiropas nākotne" norisinājās 10. maijā Ventspils zinātnes centrā VIZIUM.
Astoņi tās dalībnieki – politiķi, ierēdņi, eksperti, jaunieši – vērtēja, vai Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko sola Zaļais kurss un aktuālie zinātniskie atklājumi. Veselīgāka, zaļāka, digitāla un taisnīgāka Eiropa ir mūsu mērķis, kuram priekšā diskusijas dalībnieki saredzēja barjeras – birokrātiju, resursu trūkumu, mazas valsts specifiku, zemo pirktspēju.
Tā kā futūristiskas nākotnes ainas šajā diskusijā zīmētas netika, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Zaļais kurss ir nepieciešamība, nevis tikai modes kliedziens, jauns ekonomiskās attīstības cikls, kurā Latvija var iesaistīties pat ar nepietiekamiem resursiem.
Vaučerus vajag uzņēmējiem, bet rausta zinātniekus
Jurģis Miezainis (ZZS), Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs, jau no paša sākuma centās uzburt mutuļojošas inovāciju virtuves tēlu: "Veram vaļā ES fondus, cik vien spējam. 8. maijā atvērta programma inovāciju vaučeriem, sniedzot atbalstu uzņēmējiem līdz pat 25 tūkstošiem eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei."
Ansis Bogustovs pārmeta, ka pēdējā laikā tas, ka naudu dod atsevišķi zinātniekiem, atsevišķi – uzņēmējiem, nav devis vajadzīgo ātrumu un rezultātus. "Sajaucam kārtis!" viņš mudināja. "Tās jau ir sauktas," atsaucās EM pārstāvis. "Ir vairāki ceļi uz inovāciju – atbalsta programma digitalizācijai, programmas zinātnisko institūtu līdzdalībai, uzņēmējiem, kurās nav obligāta zinātnieku iesaiste – ja ir gatavs prototips, atbalsts palīdzēs ieiet tirgū. Inovācijas tiek veicinātas biznesa inkubatoros, klasteros. Uzņēmēji paši izvēlas, kuru ceļu iet.
Ļoti labprāt viņi sadarbojas ar augstskolām, it īpaši ar RTU tapuši vairāki sekmīgi projekti. Tepat Ventspilī ir unikāls radioteleskops, kam nav līdzinieka Eiropā."
Diskusijas vadītājs palika pie sava, ka šai Latvijā iecerētajā "tango" bizness ES naudu savām inovācijām var dabūt tikai tad, ja ņem talkā zinātniekus. "Dabā redzam, ka zinātnieki vēlas palikt fundamentālajās zinātnēs, bet uzņēmēji sagaida ātrus un vienmēr izdevušos pētījumus. Vai tad Ventspils Augstskolā uzņēmēji stāv rindā ar saviem pieteikumiem?"
Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, to pagrieza citādi – nav jau jāiet uzņēmējiem pie zinātniekiem: "Kas šeit, tajās prototipēšanas laboratorijās, strādā – Ventspils Augstskolas absolventi! Ventspilī ražošanas uzņēmumu vadībā liela daļa ir mūsu augstskolas absolventu! Ja vērtējam inovāciju ieviešanu, izskatās labi, bet, ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm, tad mēs esam blakus Rumānijai un Bulgārijai tabulas apakšgalā. Kur vēl esam apakšgalā? Pētniecībā un attīstībā valsts investē zem 0,75% no IKP, kamēr vidēji ES 2%, Japāna un ASV – pie 3%. Ieguldot pētniecībā un izglītībā, ir atdeve. Tāpēc lēmums izveidot Ventspils Augstskolu pirms 26 gadiem ļāva šeit izvērst ekonomisko attīstību."
Inovētspējīgie uzņēmēji bieži vien nopērk gatavu Rietumu tehnoloģiju un sāk ražot, jo ES naudas apguves process ir garš. Turpretim
zinātniekiem gribas stabilitāti, bet uzņēmēju vaučeru programma, kaut arī tā ir veiksmīga, šādu prognozējamību un nodrošinātu nākotni nespēj garantēt
– pretrunu starp uzņēmēju un zinātnieku vēlmēm iezīmēja Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore. "Par spīti tam, ka vaučeri ir mazāk pievilcīgi, ir augstskolas, kurās uzņēmēji stāvēja rindā ar pasūtījumiem. Piemēram, pārtikas ražotāji. Bieži augstskolas netiek galā ar lielo pieprasījumu."