Partly cloudy 25 °C
O. 21.05
Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Ilze Indriksone blakussēdētājam Jurģim Miezainim: "Mūsu institūcijas neuztver sevi kā Latvijas institūcijas, bet kā pagarinājumu ES institūcijām. Nevis dara, kā mums būtu labāk Eiropas ietvarā, un cīnās par to, bet paklausa visam, ko saka." Labajā pusē diskusijas vadītājs Ansis Bogustovs.
Ilze Indriksone blakussēdētājam Jurģim Miezainim: "Mūsu institūcijas neuztver sevi kā Latvijas institūcijas, bet kā pagarinājumu ES institūcijām. Nevis dara, kā mums būtu labāk Eiropas ietvarā, un cīnās par to, bet paklausa visam, ko saka." Labajā pusē diskusijas vadītājs Ansis Bogustovs.
Foto: Ivars Bušmanis / Latvijas Mediji

Cik daudz zinātnieku atklājumu īstenojas dažādu nozaru inovācijās? Diskusija "Inovācijās balstīta Eiropas nākotne" norisinājās 10. maijā Ventspils zinātnes centrā VIZIUM.

Astoņi tās dalībnieki – politiķi, ierēdņi, eksperti, jaunieši – vērtēja, vai Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, ko sola Zaļais kurss un aktuālie zinātniskie atklājumi. Veselīgāka, zaļāka, digitāla un taisnīgāka Eiropa ir mūsu mērķis, kuram priekšā diskusijas dalībnieki saredzēja barjeras – birokrātiju, resursu trūkumu, mazas valsts specifiku, zemo pirktspēju.

Tā kā futūristiskas nākotnes ainas šajā diskusijā zīmētas netika, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Zaļais kurss ir nepieciešamība, nevis tikai modes kliedziens, jauns ekonomiskās attīstības cikls, kurā Latvija var iesaistīties pat ar nepietiekamiem resursiem.

Vaučerus vajag uzņēmējiem, bet rausta zinātniekus

Jurģis Miezainis (ZZS), Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs, jau no paša sākuma centās uzburt mutuļojošas inovāciju virtuves tēlu: "Veram vaļā ES fondus, cik vien spējam. 8. maijā atvērta programma inovāciju vaučeriem, sniedzot atbalstu uzņēmējiem līdz pat 25 tūkstošiem eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei."

Ansis Bogustovs pārmeta, ka pēdējā laikā tas, ka naudu dod atsevišķi zinātniekiem, atsevišķi – uzņēmējiem, nav devis vajadzīgo ātrumu un rezultātus. "Sajaucam kārtis!" viņš mudināja. "Tās jau ir sauktas," atsaucās EM pārstāvis. "Ir vairāki ceļi uz inovāciju – atbalsta programma digitalizācijai, programmas zinātnisko institūtu līdzdalībai, uzņēmējiem, kurās nav obligāta zinātnieku iesaiste – ja ir gatavs prototips, atbalsts palīdzēs ieiet tirgū. Inovācijas tiek veicinātas biznesa inkubatoros, klasteros. Uzņēmēji paši izvēlas, kuru ceļu iet. 

Ļoti labprāt viņi sadarbojas ar augstskolām, it īpaši ar RTU tapuši vairāki sekmīgi projekti. Tepat Ventspilī ir unikāls radioteleskops, kam nav līdzinieka Eiropā."

Diskusijas vadītājs palika pie sava, ka šai Latvijā iecerētajā "tango" bizness ES naudu savām inovācijām var dabūt tikai tad, ja ņem talkā zinātniekus. "Dabā redzam, ka zinātnieki vēlas palikt fundamentālajās zinātnēs, bet uzņēmēji sagaida ātrus un vienmēr izdevušos pētījumus. Vai tad Ventspils Augstskolā uzņēmēji stāv rindā ar saviem pieteikumiem?"

Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, to pagrieza citādi – nav jau jāiet uzņēmējiem pie zinātniekiem: "Kas šeit, tajās prototipēšanas laboratorijās, strādā – Ventspils Augstskolas absolventi! Ventspilī ražošanas uzņēmumu vadībā liela daļa ir mūsu augstskolas absolventu! Ja vērtējam inovāciju ieviešanu, izskatās labi, bet, ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm, tad mēs esam blakus Rumānijai un Bulgārijai tabulas apakšgalā. Kur vēl esam apakšgalā? Pētniecībā un attīstībā valsts investē zem 0,75% no IKP, kamēr vidēji ES 2%, Japāna un ASV – pie 3%. Ieguldot pētniecībā un izglītībā, ir atdeve. Tāpēc lēmums izveidot Ventspils Augstskolu pirms 26 gadiem ļāva šeit izvērst ekonomisko attīstību."

Inovētspējīgie uzņēmēji bieži vien nopērk gatavu Rietumu tehnoloģiju un sāk ražot, jo ES naudas apguves process ir garš. Turpretim 

zinātniekiem gribas stabilitāti, bet uzņēmēju vaučeru programma, kaut arī tā ir veiksmīga, šādu prognozējamību un nodrošinātu nākotni nespēj garantēt

– pretrunu starp uzņēmēju un zinātnieku vēlmēm iezīmēja Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore. "Par spīti tam, ka vaučeri ir mazāk pievilcīgi, ir augstskolas, kurās uzņēmēji stāvēja rindā ar pasūtījumiem. Piemēram, pārtikas ražotāji. Bieži augstskolas netiek galā ar lielo pieprasījumu."

Lauma Muižniece, Latvijas Zinātnes padomes direktore, atklāja, ka ir augstskolas, kurās uzņēmēji stāvēja rindā ar pasūtījumiem. Piemēram, pārtikas ražotāji. Tieši pieminēto LBTU pārstāv blakus sēdošais Daniēls Zeltiņš.

Kur vēl stabilāku atbalstu nekā ES fondi!

Kāpēc zinātnieki žēlojas par neprognozējamību? Vai tad ir vēl kas stabilāks par ES fondiem, kas tiek saplānoti septiņus gadus uz priekšu, jautāja Ansis Bogustovs. Ir, atsaucās Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), 14. Saeimas deputāte. "Pēc vairāku gadu diskusijām pērn tika izveidots Inovāciju fonds – programmas ar stabilu finansējumu divām platformām [biomedicīnai un fotonikai], kuras darbojas uz zinātniski pētniecisko institūtu bāzes un kuru ietvarā uzņēmējs satiekas ar zinātnieku. Jāatzīst, ka šī gada budžetā papildu finansējums tam nav atrasts. 

Šajā programmā var veikt arī fundamentālos pētījumus – no tām simt idejām dažas tiek komercializētas. Arī uzņēmējs var nākt ar savu vajadzību."

Vai valstij vajag nosaukt nozares, uz kurām varam koncentrēties un kurās varam sasniegt konkrētus rezultātus? "Ir mums stratēģiskās nozares, ir izstrādāta inovāciju stratēģija. Farmācija mums ir Baltijā lielākā, tā jāaudzē, un tai finansējums paredzēts daudzgadu budžetā, bet apjoms katru gadu būtu jāpieliek," turpināja Ilze Indriksone.

"Piekrītu, ka finansējums zinātnei ir par mazu, bet mums jādomā par veselību un aizsardzību," taisnojās Jurģis Miezainis.

Televīzija par maz stāsta par zinātnes sasniegumiem, pārmeta Ilze Indriksone. Mums sasniegumu ir daudz, nav pamata radīt neveiksmīgas valsts tēlu, piekrita Lauma Muižniece.

Reklāma

Velns nav tik melns, kā mālē

Zemajā vietā mēs esam, pateicoties "Eurostat" datiem, kurus Latvijā vāc Centrālā statistikas pārvalde. Jurģis Miezainis uzskata, ka ieguldījumu līmenis inovācijās Latvijā ir daudz augstāks, tikai tas neparādās statistikas uzskaitē. "Jaunajam CSP priekšniekam ir dots uzdevums sniegt precīzākas ziņas par inovāciju līmeni valstī," tā EM pārstāvis.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ("Vienotība"), Ekonomikas un monetārās komitejas locekle: 

"Mums zinātnes finansējums ir trīs reizes mazāks nekā vidēji ES. Mūsu zinātniekiem jāspēj sagatavot projektus Eiropas mērogā, bet tas viss maksā gan laiku, gan naudu. 

Ja nebūs laba projekta, nedabūs finansējumu. Eiropas Savienībā sperti nopietni soļi inovāciju atbalstam, jo saprotam, ka nevaram paļauties uz amerikāņu un ķīniešu inovācijām. Jaunā programma STEP [abreviatūra no "Strategic Technologies for Europe Platform"] paredz līdzekļus pētniecībai, izstrādei un ieviešanai. Arī tai nopietni jāsagatavo projekti, bet man joprojām ir mīkla, kāpēc valdība neizšķiras par lielākiem ieguldījumiem zinātnei."

Jurģis Miezainis pārmeta Eiropas Komisijai par lieko piesardzību lielajām programmām. "Jums ir ģeopolitiskie riski, kurš pie jums investēs!" tā viņam, kad gājis pēc saskaņojuma izmaiņām finansēšanas nolikumos, atbildējis vārdā nepiesaukts EK ierēdnis. "Ja mēs politiskā līmenī necīnītos par katru centimetru, tad saņemtu "not significant" ["nav svarīgs"] attieksmi," pieļāva Miezainis.

Viņam iebilda Inese Vaidere: "Eiropas Komisija tieši atbalsta pierobežas reģionus. Ja kāds gaitenī šādi pateicis, tas nav EK viedoklis. 

Eiropas Parlamentā strādājot, es jūtu EK labvēlīgo attieksmi." "Tā nebija gaiteņa saruna, bet EK ierēdņu tikšanās ar Latvijas ierēdņiem," pie sava palika Jurģis Miezainis.

Zinātnieki – projektu mednieki

"Mums ir daudz izcilu zinātnieku, kuri iekļāvušies Eiropas zinātnieku tīklojumos un kuri brauc uzstāties citās pasaules universitātēs, taču tas nemaina lietas būtību: ir tikai dažas jomas, kurās pie mums brauc konsultēties," atzīmēja Dr. Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors. "Piemēram, mūsu institūts iesaistījies divos zinātnieku programmas "Horizon Europe" projektos – par Centrālāziju un par dezinformāciju. Vai tā "Erasmus+" vai ERAF, vai "Horizon" programma – mūsu zinātniekiem ir jābūt labākajiem savā tēmā. Konkurence ir tikpat klātesoša kā hokejā, un no rezultātiem ir atkarīgs valsts tēls.

Bet zinātnieks ir tāds kā mednieks, kā universālais kareivis, jo viņam ir jādara viss – jāizdomā ideja, jāuzraksta projekts, jāizveido komanda, jāsapilda visas anketas, jāizveido projekta grāmatvedība, beigu beigās par visu procesu jāatbild un jāraksta atskaites. Te nu jautājums: vai zinātnieku uztveram kā tādu, kas medī projektus? Manuprāt, zinātnieks ir jāuztver kā mākslinieks. Raimondam Paulam taču neviens neliek apdrukāt savus diskus? Zinātnieka vienīgais uzdevums ir radīt produktu. Bet viņam, lai to varētu, jāmācās jurisprudence un grāmatvedība," ar nopūtu sacīja Bukovskis.

Šī pamatotā prasība pēc producenta zinātniekam noslīka mazajā pieejamajā budžetā. Ja jau pašam zinātniekam naudas nepietiek… Vai Ventspils Augstskolā ir menedžeri? "Jā, Zinātnes un attīstības daļā, kurā ir projektu nodaļa, kas palīdz to rakstīšanā. 

Zinātniekam tik un tā ir jāredz viss process un jāseko līdzi, un beigās viņam tik un tā jākļūst par universālo kareivi, diemžēl," 

atzina Andris Vaivads.

Daniēls Zeltiņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes students, "mesesamkopa.eu" aktīvists, ANO Jauniešu delegātu programmas padomnieks izglītības jautājumos, pauda jauniešu viedokli. "Jaunieši uz zinātni skatās stereotipiski. Ja klasē skolotājs aicinās pieteikties tos, kuri savu nākotni redz zinātnē, reti pacelsies roka. Arī kā students neesmu motivēts iet zinātnē, jo asistenta atalgojums ir ārkārtīgi mazs. Iespējas zinātnē šeit ir gana plašas, bet nav vilinošas. Lai ietu zinātnē, ir jābūt gatavam upurēties."

No otras puses, nemākam reklamēt zinātni un pasniegt to kā kaut ko aizraujošu, viņš papildināja. "Tas ir viens no Zinātnes padomes uzdevumiem – turpmāk vairāk stāstīt veiksmes piemērus un par zinātnes sasniegumiem un iespējām," piekrita Lauma Muižniece.

Kosmosa tehnoloģijas – nauda gaisā

Nobela prēmija Latvijai būs ilgi jāgaida? "Nē, nebūs ilgi jāgaida," domā Jurģis Miezainis. "Mums ir veiksmīgi uzņēmumi, piemēram, "Naco Technologies", "Allatherm", ūdeņraža ražošana "Power-to-X", nanopārklājumi. Latvija kā dalībvalsts investē trīs miljonus ESA (Eiropas Kosmosa aģentūra) programmās, un vairāki uzņēmumi veiksmīgi darbojas kosmosa industrijā. Pirms divām nedēļām kūdras nozares pārstāvji tikās ar kosmosa industrijas pārstāvjiem, lai spriestu, ka vajadzētu emisijas datus uzraudzīt un kartēt… no kosmosa."

Reklāma

"Vajadzētu deviņus miljonus ieguldīt," kā bijusī ekonomikas ministre komentēja Ilze Indriksone. "Jo šajā programmā – cik iegulda, par tik saņem pasūtījumus." 

"Ieguvums no kosmosa programmas jau tagad ir 15 miljoni, no kuriem 40% atgriežas budžetā kā nodokļu ieņēmumi – tātad dalības maksa trīs miljoni no budžeta viedokļa ir neitrāla investīcija,"

 kosmosa virzienu turpināja aizstāvēt Jurģis Miezainis. "Čehija gatavo savu satelītu palaišanai kosmosā, un viņi ir ļoti ieinteresēti Latvijā izstrādātajos pārklājumos."

Irbenes radioteleskops ir vērtīgs arī ar to, ka, saslēdzot to ar citiem radioteleskopiem, bilde kļūst asāka, norādīja Andris Vaivads. "Irbenes pienesums pasaules teleskopiem ir ļoti svarīgs, jo atrodas ļoti klusā, no elektromagnētiskiem starojumiem brīvā teritorijā."

Ko mēs iegūsim – slavu vai naudu, interesējās diskusijas vadītājs. "No Irbenes noteikti sagaidīsim daudzus atklājumus zinātnē. Radioteleskopus izmantojam arī satelītu telekomunikācijā, piemēram, saziņai ar pavadoņiem Mēness orbītā. Nupat noslēdzām līgumu ar Zviedrijas Kosmosa korporāciju par radioteleskopa izmantošanu šim nolūkam. Mēness ekonomika attīstās eksponenciāli."

Apdraudētajiem – lielāku drošības naudu

"Nolaidīsimies no kosmosa uz zemes! Reģionālā politika ir mana kaislība. Mani interesē, kā mēs ar nodokļu sistēmas palīdzību varētu attīstīt pierobežas reģionus," ierosināja Inese Vaidere.

Inese Vaidere: "Braucot uz Ventspili, redzējām kravas automašīnas vedam baļķus uz ostu. Virzība uz nākotnes ekonomiku būtu tad, ja mēs paši ražotu mēbeles, pievienotu koksnei augstāku vērtību, izmantotu koksnes ķīmiju." Viņā ieklausās Andris Vaivads.

Arī reģionālā līmenī atslēgas spēlētājs ir augstskola, piebilda Ilze Indriksone. Inovāciju centri un klasteri veidojas tur, kur ir augstskolas. Kurzemē – Liepājā un Ventspilī. Tādi inovāciju centri kā šī Ventspils zinātnes centra VIZIUM prototipēšanas laboratorija var būt daudzi un dažādi, jo katram ir cits uzdevums. Nākamā EP sasaukuma un attiecīgi EK uzdevums būtu panākt, lai tās valstis, kuras ir agresorvalsts draudu zonā, būtu ar lielākām iespējām un labākiem nosacījumiem, rosināja Ilze Indriksone. "Šis reģions, kurš cietis gan no enerģētiskās krīzes, gan no Eiropā augstākās inflācijas, gan kara draudu dēļ, ir pelnījis mērķprogrammu ar īpašu atbalstu. Droša ir apdzīvota un attīstīta robeža!"

Taivānas valdība astoņdesmitajos gados atdeva teritoriju, kurā nebija nekā, privātajiem uzņēmējiem, piemēru piesauca Kārlis Bukovskis. "Pašvaldība tikai pievadīja elektrību, ūdeni un citu infrastruktūru. Un tie, kuri apsaimnieko teritoriju, paši, ne pašvaldība, lēma, kurus uzņēmējus tur laist iekšā. Paši lēma, ko ražot un ko ielaist, lai šī ražošana attīstītos. 

Rezultātā 95% visas pasaules supravadītāju tiek ražoti Taivānā, un mums katram kabatā ir kas tāds, kas ražots Taivānā."

"Taivānas piemērs ir ļoti labs, bet tas nav saistīts ar Latvijas nebūšanām Eiropā," komentēja Ilze Indriksone. "ES birokrātija ir sasniegusi jaunu līmeni, jo Eiropa ir liela, bet mēs esam mazi. Piemēram, mums ir grūti atrast sešus vienas nozares pārstāvjus, no kuriem trīs startēs projektā, bet otri trīs vērtēs. Mūsu institūcijas neuztver sevi kā Latvijas institūcijas, bet kā pagarinājumu ES institūcijām. Nevis dara, kā mums būtu labāk Eiropas ietvarā un cīnās par to, bet paklausa visam, ko saka."

Zaļais kurss ir jauns tehnoloģiskais cikls

Zaļo kursu nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā varētu norakt, pieļāva Ansis Bogustovs. "Tas tagad sabiedrībā ir populāri – ja priekšvēlēšanu debatēs divās atvēlētajās minūtēs pateiksi, ka esi pret Zaļo kursu, būsi tautas acīs liels varonis. Bet varbūt vajadzētu pieeju kā vāciešiem – kā nopelnīsim no jaunās klimata glābšanas tehnoloģijas?" rosināja domāt diskusijas vadītājs. Re, ka pieminētās biotehnoloģijas un pat kūdras ieguve no kosmosa jau ir saistītas ar Zaļo kursu! Vai zinātnei arī ir jābūt saistītai ar Zaļo kursu, viņš jautāja.

Kārlis Bukovskis piekrita, ka zinātnes virzība uz ekoloģiju ir sākusies un nebeigsies: 

"Zaļais kurss ir jauns ekonomiskais, tehnoloģiskais cikls – tajā ir jāiet iekšā." 

Vienlaikus viņš aicināja ņemt vērā sabiedrības pirktspēju: "Jo Eiropas Savienībā ir sabiedrības daļa, arī vecajā Eiropā, kura nevar atļauties nopirkt jaunu automašīnu un tāpēc brauks ar veco."

Dr. Kārlis Bukovskis: "Zaļais kurss ir jauns ekonomiskais, tehnoloģiskais cikls – tajā ir jāiet iekšā."

Daniēls Zeltiņš piesauca savu augstskolu LBTU, kura piedalās daudzos forumos, kurai ir daudz zinātnisku pētījumu un kura veiksmīgi startē ES projektu konkursos. "Nepareizi norakt Zaļo kursu kā iespēju. VEFRESH tehnoloģiju kvartāls, LMT aktivitātes, tehnoloģiju kampuss Jaunajā Teikā, RTU un Latvijas Universitātes sadarbība to pierāda," Zaļo kursu aizrautīgi aizstāvēja Daniēls Zeltiņš. "Tas nav tikai modes kliedziens, bet arī vajadzība!"

"Mūsu augstskola strādā arī pie ūdeņraža tehnoloģijām un pagājušajā gadā divus patentus pārdevām Eiropas kompānijām, turklāt turpinām sadarbību ar tām," ar piemēru piebalsoja Andris Vaivads.

"Es nerunātu par Zaļo kursu, bet par modernu ekonomiku – resursus taupošu, kas balstās uz jauniem tehnoloģiskiem, digitāliem, mākslīgā intelekta risinājumiem," diskusiju paplašināja Inese Vaidere. "Latvijai tas ir izdevīgi, jo mums nav nozīmīgu dabas resursu. Kur un kā varam būt pirmie? 

Ar nelielu finansējumu varam būt pirmie noteiktos mērķa virzienos, kas varētu sakrist ar pasaules tendencēm, piemēram, uz videi draudzīgākiem risinājumiem. 

Jānosaka šie virzieni, jāatbalsta izcilība, un tad mēs varam arī nopelnīt."

"Kā nav resursu? Ir!" izsaucās Jurģis Miezainis. "53% mežu, 10% kūdras purvi Latvijas teritorijā, arī ūdeņi, ap 30% lauksaimniecības zemes ar lielu auglību!" Neatgriezīsimies pie ulmaņlaikiem – pārtrauca diskusijas vadītājs. "Izdzīvos, kas pielāgosies! Eiropas nākotne jābūvē dalībvalstu atšķirībās – mēs nevaram nomērīties pēc Spānijas un piemērot tās risinājumus Latvijai!" pie sava palika EM pārstāvis.

"Vai mēs gribam iesoļot modernā nākotnes ekonomikā ar guļbaļķiem un kūdras substrātu?" diskusiju noslēdza Inese Vaidere. "Eiropas Parlamentā izcīnījām, ka koksni un kūdru varēs izmantot. Braucot uz Ventspili, redzējām kravas automašīnas vedam baļķus uz ostu. Virzība uz nākotnes ekonomiku būtu tad, ja mēs paši ražotu mēbeles, pievienotu koksnei augstāku vērtību, izmantotu koksnes ķīmiju."

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma