15.1 °C
Vēstīts, ka japāņu pētnieki jau pietuvojušies tādu barošanas avotu radīšanai, kas spēs bez nomaiņas darboties simtiem gadu. Tātad tos varēs izmantot kosmiskajos aparātos un uzstādīt aparātiem dziļurbumiem zemē. Zināms, ka to pamatā būs mākslīgie dimanti, kā arī oglekļa un niķeļa izotopi.
Kopumā radioaktīvo materiālu izmantošana elektroenerģijas ražošanai nav nekas īpaši jauns, jo, piemēram, plutonija barošanas avotus kosmiskajos aparātos izmanto jau pietiekami sen. Taču japāņu pētnieki ir pirmie, kuri piedāvā izmantot mākslīgos dimantus kā elektrības ražotājus uz oglekļa un niķeļa izotopu bāzes. Jo tie spēj izturēt ļoti augstas temperatūras un ir apveltīti ar pietiekami vienkāršu struktūru. Oglekļa-14 pussabrukšanas periods sasniedz 5700 gadus, bet niķelis-63 “velk” tikai aptuveni 100 gadus, tāpēc abu šo avotu baterijas varētu kopumā droši nokalpot vismaz vairākas simtgades. Mākslīgā dimanta elektrodi var ražot elektroenerģiju izotopu radiācijas iedarbībā. Savukārt apkārtējo vidi no starojuma pasargās barošanas elementa metāliskais apvalks.
Šādām baterijām pagaidām vēl esot viens būtisks trūkums – zemā jauda, kas mērāma mikrovatos. Toties tādu barošanas elementu izgatavošanai nepieciešamos oglekļa izotopus var iegūt no grafīta serdeņiem, kādus mēdz izmantot atomelektrostacijās – tur savu mūžu it kā nokalpojušajiem serdeņiem uz virsmas pietiekamā daudzumā paliek saglabājies ogleklis-14. Protams, visdrīzāk, līdz šādu elementu masveida ražošanai vēl nāksies krietni pagaidīt, taču vairākums speciālistu pauduši, ka šis atklājums esot ļoti ierosinošs un cerīgs.
