19. augusts vēsturē un senās avīzēs. Saspringta situācija Liepājā

1905. gada 19. augustā. Pirms 120 gadiem 1905. gada revolūcijas un tautā nepopulārā krievu–japāņu kara saspīlētajās noskaņās Liepājā pie dzelzceļa stacijas sākās nemieri un sadursmes, kas nākamajā dienā, 20. augustā, kļuva asiņainas.

19. augusta, piektdienas, vakarā karam mobilizēto 670 rezervistu kolonnu no pulcēšanās vietas Alejas (Jāņa Čakstes) laukuma uz staciju pa Vakzāles (Rīgas) ielu pavadīja ne tikai orķestris un piederīgie, bet no abām pusēm arī kazaku jātnieki. Pilsētai bija vēlme pavadīšanu padarīt pēc iespējas svinīgāku, taču pasākums bija jāpieklusina, "ievērojot vispārējo uztraukumu starp vietējiem strādniekiem", kā atzīmēja "Dienas Lapa". Ap septiņiem vakarā iesauktos pie stacijas sagaidīja milzīgs ļaužu pūlis. Tā vidū bija daudz sieviešu un bērnu, kā arī vietējie sociālisti, kas pacēla sarkanu papīra transparentu. "Tika vairākās vietās pacelti gaisā runātāji, kas drūzmu uzgumdīja. No drūzmas vidus norībēja šāviens un tika sviesti akmeņi. Policejmeistars barons Bērs tika no kāda akmeņa ķerts krūtīs un pristava palīgs Siņkēvičs sānos. Kad zaldāti taisījās šaut, drūzma izklīda, kazaki vēlāk aizdzina visus prom," par noskaņu ziņoja "Latviešu Avīzes". Kad pusdesmitos vakarā vilciens ar mobilizētajiem aizbrauca uz Suvalkiem, pūlis vēl aizgāja līdz policijas iecirknim Rīgas ielā un apmētāja akmeņiem tur stāvošos policistus un karavīrus. Karavīri izšāva zalvi gaisā. Ļaudis izklīda.

Ņemot vērā pieredzēto, nākamā ap 600 vīru kolonna 20. augusta, sestdienas, vakarā jau tika pavadīta pastiprinātas drošības apstākļos. Visās Rīgas ielas sānielās stāvēja karavīri, bet Stacijas laukumā atļāva atrasties tikai iesaukto piederīgajiem. Tas tomēr neglāba no traģēdijas. Uz kolonnu pavadošajiem dragūniem vēl ceļā sāka lidot pa akmenim, bet "pie Ferstera mājas" atskanēja 10–12 šāvieni. Šāvēji slēpās aiz dēļu sētas. Karavīri nekavējoties raidīja zalves šajā virzienā. Saniknotie policisti un pārējie zaldāti metās noplēst sētu un iebruka mājas pagalmā. Sākās haotiskas apšaudes. Kaujinieki atšaudījās no māju logiem un jumtiem. 

Sadursmes turpinājās apmēram stundu un apklusa tikai naktī. Dzīvības zaudēja 11, ievainoti tika 24 cilvēki. Absolūtā pārsvarā tie bija gadījuma ļaudis. 

Starp upuriem bija gorodovojs Lepus, bet viens dragūnu virsnieks un viens zaldāts bija ievainoti. Policija apcietināja 122 personas, no kurām pusi atbrīvoja jau pēc dažām dienām, jo cilvēki bija vienkārši saķerti uz ielām un "nestāvēja nekādā sakarā ar šāvējiem". Pēc šiem notikumiem svinīgas mobilizēto pavadīšanas no centrālās stacijas Liepājā vairs nerīkoja.

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 19. augustā

Gaujas krastu izbūve pie Strenčiem. Dažus mēnešus atpakaļ nodibinājās sabiedrība no Valmieras pilsētas un apriņķa pašvaldībām spēkstacijas celšanai pie Strenču krācēm. Šim nolūkam valdības šī gada budžetā jau uzņemts 20 milj. rubļu, un, ja līdz 14. septembrim no sabiedrības dalībniekiem izdosies savākt 5 miljonus rubļu, tad darbu varēs uzsākt. Spēkstacijas tīkls ir domāts ļoti plašs un aptver gandrīz visu Valmieras un daļu Valkas apriņķa. Ievadītas sarunas, lai jūrniecības departaments uz valdības rēķina uzņemas pārbaudīt datus par Gaujas krāču izbūvi, tas apsolīts. Pilsētas izbūves lietā ņem dzīvu dalību, tāpat daži pagasti, Burtnieku u. c., bet vienā ziņā arī stipri atturīgi, jo bīstas, ka nenotiek tāpat kā ar Amatas izbūvi pie Cēsīm. Ja līdz 14. septembrim lauku pašvaldības iemaksās vajadzīgās summas, tad paredzams, ka izbūves darbus tomēr uzsāks. Valmierā pieprasījums pēc elektriskās apgaismošanas un dzinējspēka rūpniecības uzņēmumiem stipri pieaug, tādēļ no svara būtu pielikt visus spēkus, lai Gaujas krāces reiz tiktu izbūvētas un šīs upes enerģija neizmantota neaizplūstu uz jūru.