1925. gada 25. septembrī. Pirms 100 gadiem Rīgā lika pamatakmeni Centrāltirgus kompleksam, kam bija jānomaina morāli un tehniski novecojušais, vēsturiskais Daugavmalas tirgus, par kura antisanitārajiem apstākļiem un žurku klātbūtni tolaik klīda leģendas.

Reklāma

Pamatakmens ceremonijā, kas, pēc preses atzinuma, bija pieticīga, piedalījās Rīgas pilsētas galva Alfrēds Andersons, pilsētas valdes locekļi, Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Juris Zankevics, Rīgas policijas prefekts Teodors Grīnvalds, kā arī dzelzceļa amatpersonas, jo uz tirgu plānoja atsevišķu dzelzceļa atzaru, kam vajadzēja būt nozīmīgai lomai produktu piegādē no laukiem. Pamatos iemūrēja pergamentu ar datiem par tirgus būves vēsturi, valdības un Rīgas pašvaldības sastāvu, arī dienas laikrakstus un žurnālus. Praktiski darbs pie jaunā tirgus bija sācies jau vairākus gadus pirms tam, kad pēc Rīgas pilsētas valdes tirdzniecības daļas vadītāja Klāva Lorenca iniciatīvas Rīgas pašvaldība 1922. gada nogalē pieņēma lēmumu to būvēt, turklāt sākotnējā ideja par vienu lielu halli transformējās par vairāku atsevišķu paviljonu kompleksu. Turpmāk līdz 1925. gadam attīrīja būvlaukumu, nojaucot vecās noliktavu ēkas jeb spīķerus, kā arī Vaiņodē demontēja un pārveda uz Rīgu Pirmā pasaules kara vācu dirižabļu angāru konstrukcijas.

Svinīgajā pasākumā klātesošajiem īpaši tika uzsvērta Centrāltirgus lietderība. Piemēram, ka Rīga gadā patērē pārtiku 70 miljonu latu vērtībā, no kuriem 25 miljoni attiecas uz Daugavmalas tirgū, taču apmēram 7% tirgus produktu sabojājas un jāizmet, jo nav pagrabu un saldētavu, kur tos glabāt. Vecajā tirgū pārdevēji preci parasti vai nu ņēma līdzi, vai atstāja turpat bodēs par prieku žurkām. 

Rēķināja, ka uz katru Rīgas iedzīvotāju tirgus apstākļu dēļ gadā iet zudībā pārtika 12 latu vērtībā, kas pie tā laika cenām nebija maz. 

Jaunajam, modernajam Centrāltirgum pieklājās šo parādību izskaust. Bija arī vēl citi apsvērumi, par kuriem runāja pilsētas pašvaldības vadītājs Andersons: "Cik skaista un īpatnēja Rīga arī nebūtu, bet iebraucošiem ārzemniekiem, izkāpjot no kuģa, duras acīs tagadējais tirgus Daugavmalā, jo tas nesaskan ne ar higiēniskām, ne ar estētiskām prasībām."

Būvi plānoja pabeigt piecos gados, rēķinot, ka tā izmaksās piecus miljonus latu. Par spīti sarežģījumiem un pauzēm, termiņi tika ievēroti, un 1930. gadā Centrāltirgu patiešām pabeidza. Tiesa, celtniecības izmaksas tomēr bija izrādījušās lielākas, nekā sākumā rēķināja.

"Balss", 1925. gada 25. septembrī

Krustpils. Pieminekli kritušiem varoņiem Krustpilī atklās 27. septembrī. Piemineklis ir no dzelzsbetona un viņu ceļ Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa. Pieminekļa atklāšanas svinībās sagaidāma valdības priekšstāvju un armijas augstāko vadoņu piedalīšanās. Pēc pieminekļa atklāšanas notiks Latgales artilērijas pulka un vietējo aizsargu parāde. Ar atzinību jāpiemin vietējā sabiedrība, kura atminējusies mūsu dižos tautas dēlus, kas krituši Latvijas atbrīvošanas cīņās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu