1625. gada 10. oktobrī. Pirms 400 gadiem Stokholmā trūcīgā ģimenē piedzima nocietinājumu inženieris un karavadonis, laikā no 1696. līdz 1702. gadam arī zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs.
Dālbergu pieskaita Eiropas vēsturē labākajiem fortifikāciju speciālistiem, viņš vienlīdz labi pratis gan cietokšņus celt, gan vadīt to ieņemšanu. Pildot Zviedrijas karalistes fortifikācijas būvju ģenerālkvartīrmeistara jeb ģenerāldirektora amata pienākumus, 17. gadsimta beigās viņš projektēja Rīgas citadeles un pilsētas nocietinājumu bastionus un Neimindes (Daugavgrīvas) cietoksni, modernizējot jau esošās fortifikācijas. Līdzīgus uzdevumus Dālbergs pildīja Rēveles (Tallinas) un Narvas aizsardzības sistēmās, protams, cēla cietokšņus arī Zviedrijā, Somijā, Polijā un vācu zemēs. Ja Lielā Ziemeļu kara laikā Rīga spēja astoņus mēnešus – no 1709. gada 3. novembra līdz 1710. gada 3. jūlijam – izturēt grāfa Šeremetjeva vadītā cara Pētera I karaspēka aplenkumu un pilsētas garnizons padevās tikai bada, sērgu un munīcijas trūkuma dēļ, tad tas bija arī Dālberga nopelns. Viņa vadībā plānoja tāpat Alūksnes viduslaiku cietokšņa pārbūvi, taču kara dēļ nodoms neīstenojās. Kā fortifikāciju inženieris Dālbergs izcēlās ar to, ka būvniecībā nemēdza sekot kādiem stingriem priekšrakstiem, bet improvizēja pēc rūpīgas iepazīšanās ar vietas reljefu, pēc iespējas izmantojot tā priekšrocības.
Liela vērība tika veltīta arī nocietinājuma iekšējām komunikācijām, lai kareivjiem sagādātu visīsāko un apšaudes laikā visdrošāko ceļu no kazarmām uz pozīcijām bastionos.
Tas pats attiecās uz ceļu no kazarmām uz citiem cietokšņa objektiem – noliktavām, centrālo laukumu un tā tālāk. Jāatzīmē, ka Vidzemes ģenerālgubernatora pilnvaru laikā pēc Dālberga projektiem pašā 17. gadsimta nogalē uzbūvēja krustveida luterāņu baznīcas Opekalnā, Ļaudonā, Vestienā un Lazdonā, taču tās tika celtas no koka un līdz mūsdienām nav saglabājušās.
Zviedrijas vēsturē Ēriks Dālbergs ir nozīmīga personība ne vien savu inženiera un valsts darbinieka talantu dēļ, bet arī pateicoties fundamentālajam darbam "Suecia Antiqua et Hodierna" ("Senā un mūsdienu Zviedrija"), kurā trīs sējumos apkopotas 353 karalistes pilsētu un piļu detalizētas gravīras 17. gadsimta otrās puses situācijā. Pēc sākotnējā nodoma tur vajadzēja būt arī Zviedrijas Baltijas teritoriju atainojumiem, taču tas neīstenojās gan autora nāves dēļ, gan tādēļ, ka karaliste šīs zemes zaudēja.
"Strādnieku Avīze", 1925. gada 10. oktobrī
Apmaiņas lietā vēl noskaidro, kādi mūsu pilsoņi padomju Krievijā apcietināti un kur viņi ieslodzīti. Vajadzīgās ziņas ievākt nenākas viegli. Piemēram, 1920. gada oktobrī čeka arestēja un ievietoja Jekaterinburgas cietumā Latvijas pilsoni H. Šulcu. Kopš tā laika par viņa likteni nekas nav zināms. Tādu gadījumu ir stipri daudz. Konkrētas sarunas varēs sākties tikai pēc tam, kad abas puses būs sastādījušas un iesniegušas savus apmaināmo personu sarakstus. Padomju valdībai prasīs, ka mūsu apmaināmie pilsoņi sakoncentrējami Maskavā, lai neiznāktu tikai papīru apmaiņa. Pēc iepriekšējiem datiem, padomju Krievijas cietumos pašlaik atrodas 60-70 tādi Latvijas pilsoņi, kuri būtu uzņemami sarakstā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu