Pagājušā gadsimta sākums pasaulē iezīmējās ar vērienīgiem sabiedriski aktīvas tektonikas satricinājumiem: Pirmais pasaules karš, kas sabrucināja uzreiz četras impērijas un pilnībā pārzīmēja galvenokārt Eiropas karti, kā arī vismaz trīs nopietnas revolūcijas – divas par sekmīgām uzskatāmās Krievijā un viena nesekmīgā Vācijā. Vēstures pētnieki pauduši, ka pilnā mērā līdztekus visam ar savu revolūciju varēja īpaši izzīmēties vēl viena pasaules kara aktīvā dalībniece Francija.

Tos, kuri guvuši maksimāli izdevīgu labumu saistībā ar trulo un asiņaino 1. Pasaules karu, lielā mērā var noteikt arī pēc tā, cik daudz iedzīvotāju tajā gājis bojā. Šajā ziņā saraksta augšgalā ir Krievijas un Osmaņu impērija, kur, kā aplēsuši pētnieki, bojā gājuši aptuveni pa trim miljoniem katrā no minētajām pusēm. Trešo un ceturto vietu šajā skumjajā sarakstā ieņem Vācija ar mazliet vairāk par diviem miljoniem upuru un Austroungārija – mazliet mazāk par diviem miljoniem. Piektajā vietā ierindota Francija, kas zaudējusi aptuveni pusotru miljonu savu iedzīvotāju. Savukārt šo karu faktiski iniciējusī Britānija zaudējusi aptuveni 700 000 savu iedzīvotāju, bet potenciāli vislielāko ekonomisko labumu no šā kara guvušās ASV vispār “tikušas sveikā cauri” tikai ar aptuveni 100 000 savu cilvēku bojāeju.