1935. gada 29. oktobrī. Pirms 90 gadiem pēcpusdienā Latvijas motobraukšanas entuziasti, sporta dzīves vadības un Rīgas pilsētas pārstāvji vēsos un lietainos laikapstākļos svinīgi lika pamatakmeni valstī pirmajam motodromam jeb "motordromam", kā toreiz teica, ko iecerēja agrākajā Zolitūdes hipodromā pie Imantas stacijas.

Reklāma

Pirmo simbolisko lāpstas dūrienu izvēlētajā vietā izdarīja Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vietnieks Marģers Skujenieks. Par nosacīto pamatakmeni uzskatīja laukā uzstādīti betona stabu zem kura tad arī paglabāja vara kārbu ar tās dienas laikrakstiem un "svinīgā akta pergamentu". Ņemot vērā, ka padomju okupācijas laikā šajā apvidū tapa Zolitūdes mikrorajons, grūti pateikt, kāds bija vēstījuma tālākais liktenis.

Skujenieks sacīja runu, uzsvērdams, ka motobraukšanai var būt nozīme ne vien "valsts un tautas saimnieciskās kultūras nozarēs", bet arī valsts aizsardzībā: "Kamēr visā pasaulē motorsportam piegriež arvien lielāku vērību, pie mums šis sporta veids ir vēl tikai savas pirmās attīstības pakāpē." Pirms runas politiķis un sporta dzīves vadītājs pieņēma motobraucēju parādi. Rīgā motosacensībām sākotnēji izmantoja Mežaparku un Rīgas hipodromu tagadējā Skanstes kvartāla rajonā. Bet tie bija pagaidu risinājumi, kas nederēja, augot motociklu popularitātei un ātrumiem. 50 hektāru lielo zemes gabalu Zolitūdē Latvijas Motorsporta savienība 1935. gadā saņēma 10 gadu nomā no Rīgas pilsētas. 

Sākotnēji trasi organizācija posās ātri uzbūvēt par saviem līdzekļiem, taču optimisms drīz noplaka. Iznākumam vajadzēja būt "grandiozam" un piemērotam arī autosacīkstēm. 

Trases apli plānoja divu kilometru garumā, 10 metru platu, ar nobraukšanas ceļiem un 1–4 metru vaļņiem līkumos. Paredzamais maksimālais braukšanas ātrums Imantas trasē būtu 170 km/h, un tas būtu bijis vienīgais tāda mēroga objekts Baltijas valstīs.

Naudu būvei ar valsts atbalstu drīz sāka vākt ziedojumos. 1937. gada martā lēsa, ka vēl vajag 120 tūkstošus latu, 1940. gada janvārī, ka 30 tūkstošus latu. Procesu pārtrauca Otrais pasaules karš, taču atmiņas palika, un latviešu motosporta entuziasti pie idejas, kaut ne vairs tik ambiciozi, atgriezās 50. gados, padomju okupācijas apstākļos. 60. gados motosacensības Imantas trasē notika regulāri, bet 70. gados vieta jau bija pamesta, jo misiju pārņēma jaunuzbūvētā Biķernieku trase.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 29. oktobrī

Vakar Nacionālajā operā izrādes laikā no griestiem atskanēja savāda rūkoņa un šņākoņa, kas cēlās no gaisa apsildīšanas caurulēm. Dažas nervozākas dāmas sāka saukt, ka izcēlies ugunsgrēks, un izbailēs metās uz izeju. Par laimi, operā bij ne visai daudz publikas un, laikā iededzot ugunis, ļaužu bēgšanu no zāles izdevās novērst. Ja šāda panika izceltos pirmizrādes laikā, kad zāle pārpildīta, tad tā prasītu dažu labu upuri, bet šoreiz publika iztika ar izbailēm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu