2. septembris vēsturē un senās avīzēs. Japānas padošanās noslēdz Otro pasaules karu

1945. gada 2. septembrī. Pirms 80 gadiem Tokijas līcī uz amerikāņu līnijkuģa "Missouri" klāja pulksten 9.04 pēc vietējā laika Japānas valdības un militārās vadības pārstāvji parakstīja Japānas kapitulācijas aktu.

Faktiski Japānas armija pēc imperatora Hirohito pavēles savu sakāvi bija atzinusi jau 15. augustā.

No sabiedroto puses augstākā amatpersona, kas parakstīja kapitulācijas dokumentu bija sabiedroto spēku virspavēlnieks Klusā okeāna dienvidrietumu reģionā ASV ģenerālis Duglass Makarturs, bet uz tā savus parakstus lika arī pilsoniskās Ķīnas, Lielbritānijas, PSRS, Nīderlandes, Austrālijas un Jaunzēlandes, kā arī Francijas un Kanādas augsta ranga militārpersonas. Pēc 23 minūšu garas procedūras Otrais pasaules karš bija oficiāli noslēdzies, un to vainagoja 800 ASV kara lidmašīnu pārlidojums pār "Missouri". Turpmākajās nedēļās līdz pat oktobra beigām vairākus atsevišķus kapitulācijas aktus parakstīja lokālie Japānas armijas grupējumi Malaizijas, Indonēzijas, Indoķīnas teritorijās, Jaungvinejā un citviet. Pēc kapitulācijas parakstīšanas sākās Japānas okupācijas laiks, ko līdz 1951. gada rudenim īstenoja ap 350 tūkstošu Japānas salās izvietotu sabiedroto, lielākoties amerikāņu, karavīru. 

Sabiedrotie izturējās delikāti, atstājot imperatora statusu Hirohoto un ļaujot japāņiem pašiem veikt pieprasītās reformas, veidot savu valdību un parlamentu.

Kontrole bija politiska, un okupācijas spēku karaspēka klātbūtne japāņiem palika ikdienā faktiski nemanāma. Tajā pašā laikā līdz pat 1974. gadam, kad Indonēzijas Morotajas salā padevās ierindnieks Teruo Nakamura – pēdējais zināmais japāņu karavīrs, kurš bija atteicies kapitulēt, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna salās tika reģistrēti desmitiem gadījumu, kad džungļos gan karavīru grupas, gan atsevišķi indivīdi joprojām kavējās padoties. Lielākoties tie nolika ieročus, uzzinot, ka karš beidzies, jo pirms tam šī ziņa viņus nemaz nebija sasniegusi. Daži padoties atteicās un pat mēģināja turpināt karu, daži pieprasīja, lai par kapitulāciju viņiem pavēsta bijušie Japānas imperatora armijas virsnieki. Atsevišķas ziņas par džungļos un vientuļās salās sastaptiem japāņiem tika saņemtas arī pēc 1974. gada, taču tām nav uzticama dokumentāla apstiprinājuma.

"Latvis", 1925. gada 2. septembrī

Skolas nama iesvētīšana. Mālpilī 30. augustā mācītājs J. Ērmanis iesvētīja kara laikā nopostīto, bet tagad atjaunoto skolas namu. No izglītības ministrijas bija ieradušies tautskolu direktors Kr. Melnalksnis un Rīgas apriņķa 2. rajona inspektors Veģis, bet guva maz piekrišanas, sevišķi pēdējais, kad tas teica, ka nevajagot skolai audzēt nacionālistus, jo daži nacionālisti esot apprecējuši krievietes (?). Tāpat maz ievērības izpelnījās Rīgas apriņķa skolotāju biedrības un "Latvijas Vēstneša" pārstāvis. No apriņķa valdes ar nosvērtu runu skolotājus sveicināja Putniņš. Sevišķu piekrišanu izpelnījās Mores pagasta pārstāvis Frīdemans ar paša sacerētu dzejoli. Pēc iesvētīšanas akta bija kopmielasts, kurā piedalījās ap 300 personu.