25 °C
Lai kā arī kāds censtos apklusināt vai izsmiet tos, kuri uzdrošinās par to runāt, tomēr ar ūdeni darbināms dzinējs, nenodzēšama liesma, vismaz uz divām nedēļām paēdinoša tablete, vēzi pilnībā izārstējoša ierīce un vēl daudz kas tamlīdzīgs nemaz nav tikai zinātniska vai pat absolūti nezinātniska fantastika, bet gan tādi izgudrojumi, kas jau pasen ir radīti, taču dažādu iemeslu dēļ uz visstingrāko noslepenoti un cilvēcei nav pieejami. Kas par to liecina tik lielā mērā, lai patiešām varētu atļauties tā runāt?
Līdz pat jaunu orgānu izaudzēšanai
Visos laikos vienmēr uzradušies tādi sensacionāli izgudrojumi, kas spēj vārda vistiešākajā nozīmē pasauli apgāzt otrādi, taču lielākoties tos piemeklējis bēdīgs liktenis – tie pilnībā noslepenoti un nav kļuvuši par visas cilvēces īpašumu. Un tam, kā pauduši mūsdienu pētnieki un speciālisti, esot vismaz trīs iemesli.
Runājot par mūsdienām, vispirms jāmin lielo megakorporāciju merkantilās intereses. Piemēram, plašsaziņas līdzekļos jau sen vēstīts par kādu ierīci, kas it kā spējot faktiski acumirklī izārstēt cilvēku no vēža. Par to jau pašā šā gadsimta sākumā kā viens no pirmajiem sāka runāt vācu zinātnieks Henrihs Vīzendangers. Tam diemžēl pamatā bija fakts, ka tobrīd viņš pats pārliecinoši gāja bojā kā neglābjams onkoloģijas pacients. Kad notikumu attīstība jau kļuva pavisam bēdīga un ārsti viņam pavēstīja, ka dzīvošanai atlicis aptuveni viens mēnesis, Vīzendangers rada iespēju uzrunāt žurnālistus un sabiedrību, tādējādi it kā laužot savulaik doto (pārdoto) zvērestu par attiecīgas informācijas neizpaušanu. Viņš pauda, ka pirms vairākiem gadiem piedalījies kādā globālā projektā, kas apvienojis vismaz 50 zinātniekus no daudzām pasaules valstīm, kuru uzdevums bijis unikāla pretvēža līdzekļa radīšana. Un – viņiem tas esot arī izdevies!
Runa esot par nelielai viedierīcei līdzīgu aparātu, kuru paredzēts uzstādīt uz ādas tajā vietā, kur atrodas slimais orgāns. Pēc iedarbināšanas aparāts sāk izdalīt īpašus mikroviļņus, kas vidēji nepilnā pusstundā (!) kupē jebkura veida audzēja attīstību. Taču galvenais tomēr esot tas, ka absolūti pārsteidzošā veidā šis aparāts spējot arī izprovocēt audu šūnu reģenerācijas procesu. Proti, audzēja skartos un varbūt pat jau faktiski pilnībā likvidētos orgānus ir iespējams pilnībā atjaunot! Vīzendangers vēstījis, ka projekta virzītājiem bijuši ļoti tālejoši plāni, kas paredzējuši ne jau tikai vēža ārstēšanu, bet arī jau amputētu orgānu pilnīgu atjaunošanu. Runa esot par pilnvērtīgu jaunu orgānu izaudzēšanu – nieres, kauli un pat locekļi jeb tātad rokas un kājas.
Taču kādā brīdī bez jebkādiem tuvākiem paskaidrojumiem eksperiments esot pārtraukts. Visiem tā dalībniekiem ļoti dāsni samaksāts par paveikto darbu, vienlaikus katram bijis arī ar parakstu jāapliecina solījums par šo faktu savas dzīves laikā nekad un nekādā formā nebilst ne vārda. Pārtraukšanas iemeslu neviens nenosauca, taču paši iesaistītie zinātnieki savās pārrunās esot secinājuši, ka pēkšņi iesaistījušies lielie farmācijas uzņēmumi. Zināms, ka tā dēvētie pretvēža līdzekļi ir pasaulē visdārgākie medikamenti, līdz ar to tos ražojošajiem uzņēmumiem allaž garantēta gigantiska peļņa, jo to patiesie īpašnieki labi zina, ka lielākā daļa valstu onkoloģijas ārstēšanai paredz tādus budžetus, kas pielīdzināmi naftas biznesa apgrozījumam. Un šie lieluzņēmumi nav un nevarētu būt noskaņoti vienkārši atteikties no šā saldā pīrāga tikai kaut kāda jauna un superefektīva aparātiņa izgudrošanas dēļ...
Un tā šiem lieluzņēmumiem patiešām varētu būt liela problēma. Principā jau pat nevajadzētu tādus aparātiņus pārvērst aptiekās brīvi pieejamā masu produktā, jo pietiktu tikai pa vienam uz katru vērā ņemamu medicīnas iestādi katrā valstī, lai no tā būtu totāls labums visiem iedzīvotājiem.
Savukārt gigantiskajiem farmācijas un medicīnas aparatūru ražojošajiem uzņēmumiem (kas daudzos gadījumos praktiski ir viens un tas pats) tā būtu īstena katastrofa.
Tas būtu jau triljonos mērāms sitiens pa neglābjamo alkatu privātajām kabatām, ko neviens no šiem puscilvēkiem nekādā gadījumā nevēlētos pieļaut. Un viņiem ir pietiekami daudz naudas un varas sviru, lai to patiešām nepieļautu.
Taču, kā apgalvojis no vēža mirstošais Vīzendangers, tādu aparātu zinātnieku kolektīvam tomēr esot izdevies radīt, viņi to notestējuši, pamatīgi un vispārīgi pārbaudījuši eksperimentos ar vairākiem desmitiem brīvprātīgo. Un viņš arī piebildis par to, kāpēc sadūšojies pārkāpt savulaik doto solījumu par šā fakta neizpaušanu: viņš vēloties tikai vienu – lai ļauj viņam pašam tagad izmantot šo ierīci.
Protams, neviens pat nedomāja atsaukties mirstošā zinātnieka drosmīgajam aicinājumam, un drīz viņš diemžēl pameta šo pasauli. Taču, lai gan daudzi tā dēvētie eksperti steidzās paziņot, ka viss Vīzendangera teiktais esot vistīrākās raudzes murgi, kas tapuši savdabīgā pirmsnāves agonijas izpausmē, tomēr viņa teikto turpina citēt vēl joprojām, turklāt ne tikai dzeltenās preses slejās, bet arī dažādos zinātniskos darbos. Un, kā jau to var labi iedomāties mūsdienu reālajos apstākļos, kad lielo farmācijas uzņēmumu darbībā pamazām sāk atklāties aizvien vairāk nosodāmu darbību elementu, kas būtībā pielīdzināmi visaptverošiem noziegumiem pret cilvēci, Vīzendangeram uzrodas aizvien vairāk atbalstītāju. Iespējams, vēl pirms visaptverošas tā dēvētās koronavīrusa pandēmijas afēras patieso apstākļu atklāšanas, kuru izmeklēšana ne tikai neatkarīgajā, bet arī jau gluži oficiālajā līmenī aizvien pārliecinošāk sāk savilkt cilpu tieši ap lielo farmācijas uzņēmumu blēdīgo bosu treknajiem kakliem, atklātībā varētu parādīties arī vismaz atzīšanās par to, ka realitātē pastāv tāds izgudrojums, par kuru runājis Vīzendangers.
Un vēl jau esot jārunā arī par līdzīgu ierīci, kas tieši tāpat spējot pilnībā likvidēt vēlmi uzsmēķēt. Mēļots, ka jau pagājušā gadsimta 90. gados kāds amerikāņu zinātnieks radījis ap kaklu liekamai siksnai līdzīgu ierīci, kas spējot pilnībā likvidēt jebkādu vēlmi smēķēt, papildus vēl sekmējot arī iepriekš smēķētāja it kā ļoti “netīro” plaušu attīrīšanu. Taču par to, lai šāda ierīce nekādā gadījumā nenonāktu rokās visiem tiem cilvēkiem, kuri cieš no savas atkarības un paši saviem spēkiem nespēj to pārvarēt, vienlaikus esot parūpējušies jau atkal tie paši farmācijas un medicīnas lieluzņēmumi, kuriem “ārstēšana no smēķēšanas” un “plaušu tīrības atjaunošana” regulāri ienes pasakainu peļņu. Un, protams, arī lielie tabakas ražošanas uzņēmumi, kuri arī pieraduši pie savas gigantiskās peļņas, kas īpaši daudz neatpaliek no lielo farmācijas uzņēmumu ienākumiem.
Superredze un antigravitācija
Tiktāl par pirmo no iepriekš uzskaitītajiem jauno un efektīvo izgudrojumu slēpšanas iemesliem un veidiem. Paliek tātad vēl divi.
Atbilstoši vispārpieņemtajai praksei patentu biroji visā pasaulē piešķir slepenības zīmogu un aizliedz ražot, nodot tālāk attiecīgās tiesības un izplatīt jebkādu informāciju par konkrētu izgudrojumu tajā gadījumā, ja uzskata, ka mūsdienu militāristi to var izmantot savā bruņojumā vai arī tas kaut kādā veidā varētu būt uzskatāms par bīstamu nacionālajai drošībai. Turklāt katrā atsevišķajā gadījumā ekspertu grupa tad gluži individuāli lemj par to, uz cik ilgu laiku piešķirt patentam slepenības statusu: atsevišķos gadījumos runa varot būt par 25–50 gadiem, daudzos citos uz mūžīgiem laikiem vai līdz turpmākiem valdības rīkojumiem. Turklāt šādu izgudrojumu autoriem ne tikai netiek nekāds gods un slava, par pelnītajiem ienākumiem nemaz nerunājot, bet vēl arī ir strikts pienākums klusēt, jo pretējā gadījumā viņiem draud apsūdzēšana valsts noslēpuma izpaušanā, valsts nodevībā ar gluži loģiski no tā izrietošām sekām – ieslodzījumu vai pat vēl kaut ko bargāku. Galvenokārt jau tieši šā iemesla dēļ sabiedrība par tāda veida noslēptiem izgudrojumiem uzzina tikai no baumām, kuras izplata zinātnieku–izgudrotāju tuvinieki vai tuvākie līdzgaitnieki, un pamatā jau arī tikai pēc viņu nāves.
