17.1 °C
Eksperimentējot ar senām un neparastām receptēm, tapa arī ievārījums ar savvaļas augiem.
- 1,5 kg kabaču
- 3 lieli citroni
- 50 g ingvera
- 1 kg cukura (ja nevēlas glabāt ziemai, var mazāk)
- Vairākas saujas smalki sagrieztu augu – pelašķi, piparmētras vai skābenes
Kā es esmu nonākusi līdz skābeņu, pelašķu un citiem jokainiem ievārījumiem? Viss jau nāk no bērnības – vecmāmiņa bija liela mežā gājēja, vācēja un ziemas krājumu gatavotāja. Vai katru dienu mēs gājām vismaz uz tuvējiem mežiem, un pa ceļam vienmēr bija kaut kas salasāms: zāļu tējas, sēnes, mellenes, zemenes, brūklenes. Neviens daudzums nebija par mazu – atradās pieci bērzlapes podiņi, tātad uz malkas plīts virsmas var izcept, ieberot sāli. Ja bija sauja melleņu un zemeņu, tās apēdām ar pienu. Ja drusku vairāk, sanāca melleņu–zemeņu ievārījums, burciņa ziemai. Protams, bija arī lielie meža braucieni, agri no rīta ar pirmo autobusu pēc mellenēm uz Vārnīnām (Vārniņas) vai pēc avenēm uz Blomu pusi. Pēc sēnēm un brūklenēm braucām lielā barā ar tēta mašīnu: līdzi taču bija jāņem arī kaimiņiene Drandīntante un reizēm Martas tante vai Zigrīda. Pēc dzērvenēm bērnu līdzi neņēma. Vai varbūt bērns jau bija skolā. Brūklenes tapa kopā ar āboliem un reizēm ar krustnagliņu. Un briesmīgi gardu kompotu.
Nu, un dārza veltes. Viss, ko bērns (es) nespēja noēst, bija jāsavāra – ziemā garšos. Bez klasiskiem zemeņu, ķiršu, plūmju un ābolu bija arī ērkšķogas ar zemenēm. Man tolaik negaršoja, bet tagad liekas lieliski, ērkšķogu asumu sabalansē zemeņu maigums.
Vēlāk, kad bija jau mammas koptais dārzs Daudzeses pagastā ar milzu daudzumiem ogu un augļu, bija arī daudz recepšu žurnālos un avīzēs. Tad vārījām upenes ar banāniem vai apelsīniem: izmēģini, pavisam nedaudz banāna noņem upeņu asumu.
Mūsu dienās, kad internets piedāvā bezgalīgas informācijas iespējas, spēj tikai vārīt. Persiki ar rozmarīnu, persiki ar melno šokolādi, čili pipari ar dzērvenēm, paprika medū... Tāpēc fantāzijai vārti vaļā. Receptes gan iznēsājas lēnām kā dzeja: domās lieku kopā to vai šo un kā to vēlāk izmantot – tā divus gadus domās tapa sīpolu ievārījuma rupjmaizes kārtojums.
Pamatā kabacis un citrons
Bet tuvāk pie lietas – ievārījumam ar savvaļas augiem kā pamats tiek izmantots kabaču–citronu ievārījums, ko, protams, ļoti gardi var ēst arī tāpat.
Kā zināms, kabacim īsti nav nekādas garšas. Labi, ir kaut kāda, bet to viegli var nomainīt ar jebkādu citu spēcīgāku, piemēram, citronu. Tāpēc kabaču ievārījums garšos pēc citrona, bet tā struktūra ir patīkami, melonei līdzīgi gabaliņi.
Tātad: ņemam dažus kabačus, trīs citronus, kilogramu cukura. Sarīvējam gabaliņu nomizota ingvera. Proporcijas diezgan "uz aci", pats atradīsi labākās. Kabacis var būt arī jau nobriedis, tāds, ko vēl nesen visi centās iesmērēt viens otram. Ja vēl kāds mēģina – ņem ciet!
Mizojam kabačus, izņemam sēklas. Griežam mazos kubiņos. Iemaisām cukuru, ļaujam atsuloties. Vārām uz lēnas uguns, maisām. Pa to laiku norīvējam citroniem dzelteno miziņu (balto nē, rūgta). No citroniem izspiežam sulu katlā, vārām. Var arī sagriezt citronu gabaliņos (bez baltās mizas daļas). Pieberam rīvēto miziņu un ingveru un vārām, līdz gabaliņi caurspīdīgi un šķidrums daļēji iztvaikojis.
Šī ir klasiskā recepte ievārījumam, ko var dot nogaršot nezinātājiem un likt uzminēt sastāvdaļas – kabaci parasti neviens nepieminēs. Ja ir drosme, šim pašam vārījumam tūliņ katlā pieber skābenes. Smalki sagrieztas. Uzvāra, gatavs. Tieši tāpat var ar piparmētrām.
Vai trešā versija – pelašķu lapiņas. Tagad rudenī tām ir cieti kāti, tāpēc nobraukām no kātiem, sakapājam, beram katlā, uzvārām. Garšo pēc aptiekas zālīšu ledenēm, dīvaini, bet nav ļoti rūgts.
Vēl nav pamēģināts burkānu ievārījums, ir sagudrots, bet nav izdarīts rukolas un mārrutku lapu ievārījums.
Un kas ir trakākais, ko esi savārījis tu?
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
