Ar ko nākotnē baros kosmonautus

Austrāliešu izdevums ABC vēstījis par starptautiskā konsorcija Plants for Space speciālistu izstrādāto speciāli kosmonautiem paredzētu ēdamo augu radīšanu, kas būtu lietojami pārtikā kosmisko lidojumu laikā.

Pētnieki pauduši, ka viņi šādu uzdevumu uzskatījuši un turpina uzskatīt par ļoti svarīgu, turklāt šajā gadījumā galvenais bijis radīt tādus augu izcelsmes produktus, kam nav pārpalikumu – lai tos uzturā varētu izmantot pilnībā.

Viena no vadošajām pētniecēm Lenija Kempbela-Klouza uzsvērusi, ka laboratorijās top neskaitāmas tādas slēgtas kosmiskās vides, kur valda pilnībā kontrolēta gaisma, mitrums un barības vielu daudzums. Savukārt projekta galvenais vadītājs Jans Smols atklājis, ka pētnieki mēģinot izaudzēt “kaut ko apēdamu” un katrā ziņā barojošu no sūnām un brīvi peldošiem ūdensaugiem, kurus mēdz dēvēt par lemnu jeb vienkārši “pīlītēm”, – šiem augiem nav sakņu sistēmas, un tos ir iespējams ģenētiski modificēt. Šajā gadījumā speciālistiem vajagot noskaidrot, kā augi spēs izdzīvot mikrogravitācijas apstākļos. Smols arī uzsvēris, ka sūnas un lemna pašas par sevi ir visnotaļ negaršīgi augi, taču šo problēmu esot paredzēts atrisināt ar bioloģiskās inženierijas palīdzību.

Pētnieki arī teikuši, ka, piemēram, svaigs apelsīns kosmonautiem orbītā ir “absolūtā svētlaime”, jo pagaidām kosmisko ekspedīciju dalībnieki pamatā ēd tikai konservētus produktus. Esot arī zināms, ka pirmie ģenētiski modificētie augi aizceļos kosmosā kosmiskās misijas Artemis III ietvaros, kuras nosūtīšana pagaidām ieplānota uz 2027. gadu. Un vēl var piebilst, ka ķīniešu pētnieki jau iepriekš bija nākuši klajā ar paziņojumu par to, ka stepes sūnas ir spējīgas izdzīvot Marsa apstākļos, jo šie augi ļoti labi pārcieš lielu aukstumu, anomālu karstumu ar ilgstošu sausuma periodu un tostarp arī salīdzinoši augstu radiācijas līmeni.