1935. gada 14. oktobrī. Pirms 90 gadiem Tautu Savienības (TS) jeb Nāciju Līgas Sankciju komisija pieņēma lēmumu par saimniecisko sankciju vēršanu pret Benito Musolīni vadīto Itāliju, kas 3. oktobrī no savas kolonijas Eritrejas bija iebrukusi Abesīnijā (Etiopijā), sākot Itālijas – Abesīnijas karu (1935–1937).

Reklāma

TS valstis jau iepriekš bija atzinušas Itāliju par agresoru, un 9. oktobrī vairums organizācijas dalībvalstu principiāli piekrita finansiālu un ekonomisku sankciju ieviešanai. Tā laika sabiedrība un prese, tajā skaitā Latvijas, no šā pasākuma, kāds pasaules praksē vēl nebija ierasts, gaidīja ļoti daudz. Sankcijas sākotnēji optimistiskajā vērtējumā šķita "smagas". Tās paredzēja, ka TS valstis boikotēs Itālijas ražojumus, pārtrauks preču importu no šīs valsts, neeksportēs turp militārajā rūpniecībā izmantojamus materiālus. Itālijai teorētiski bija liegts arī saņemt kādus kredītus. Tomēr realitātē viss izvērtās pavisam citādi un notikumu gaita tikai parādīja TS nespēju tikt galā ar starptautiskām krīzēm, ievadot šīs pēc Pirmā pasaules kara izveidotās ANO priekšteces norietu un paskubinot Otrā pasaules kara nobriešanu. Jau pats sankciju formulēšanas un spēkā stāšanās process 1935. gada novembrī izrādījās neizlēmības un vilcināšanās pilns. Rietumu lielvalstīs Anglijā un Francijā bija daudz uz vēlētāju vērstas politiskas retorikas, bet maz stingru praktisko soļu un vēlmes tos īstenot. Sankcijas, piemēram, nevērsās pret tērauda un naftas produktu ievešanu fašistiskajā Itālijā, arī Suecas kanāls itāliešu kuģiem netika slēgts, kaut tādi ierosinājumi bija. Pat visas TS dalībvalstis neievēroja apņemšanos un saimnieciskais spiediens, kaut radīja Romai zināmus sarežģījumus, bija pārāk vājš, lai piespiestu Itāliju atkāpties no Abesīnijas. ASV, kura nebija TS dalībvalsts, pret Itālijas agresiju Āfrikā izrādīja pilnīgu vienaldzību. Amerikāņu eksports uz Itāliju kara laikā pat ievērojami pieauga. Arī kad itālieši sāka pielietot starptautiski aizliegtos ķīmiskos ieročus, nekas būtiski nemainījās. Ādolfa Hitlera Vācija no TS bija izstājusies vēl 1933. gadā un Abesīnijas kara process, kā arī mēģinājumi kaut butaforiskām sankcijām apturēt karu, tikai tuvināja Musolīni Hitleram. 

Vēsturnieku skatījumā Abesīnijas krīze pilnībā diskreditēja TS un parādīja, ka tās popularizētā kolektīvās drošības ideja nav nekā vērta, jo nav mehānismu un spēju to uzturēt.

Starptautiskās sankcijas pret Itāliju TS atcēla pēc tam, kad 1936. gada maijā itālieši ieņēma Abesīnijas galvaspilsētu Adisabebu un mūsdienu Etiopijas teritorija kļuva par daļu no itāļu Austrumāfrikas kolonijas. Abesīnijas okupāciju 1937. gadā neatzina tikai dažas valstis – Ķīna, Jaunzēlande, PSRS, Spānija, Meksika un ASV.

"Jaunais Zemgalietis", 1925. gada 14. oktobrī

Zaudējumi lieli... V. Blaudunis apsūdzēts par sveša suņa sišanu. Tiesnesis uzaicina abas puses izlīgt. "Kā nu var izlīgt, ka viņš tā uzvedās," pastāv sūdzētājs. "Nu, vai jums caur to cēlās kādi zaudējumi?" jautā tiesnesis. "Kā nu ne, zaudējumi lieli, sunīts trīs dienas necēlās augšā. Tagad nu gan drusku labāks palicis," atbild sūdzības uzturētājs. Uz otrreizēju tiesneša uzaicinājumu izlīgt, sūdzētājs arī piekāpās un piebilst: "Bet tikai, ka man nekas jums, tiesneša kungs, nav jāmaksā."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu