Viņš bija atskārtis, ka viņam ļoti patīk vara. Vara pār citiem cilvēkiem.
Ričards Niksons kļuva par ASV jaunākajā vēsturē pirmo prezidentu, kurš bija spiests pats priekšlaikus aiziet no šā amata. Tostarp viņa valdīšanas laiks iezīmīgs ar to, ka iesākās kopš tā dēvētā Aukstā kara sākuma nokaitēto ASV un PSRS attiecību “atdzišana”, kā arī ļoti būtiskais dialogs ar Ķīnas Tautas Republiku.
Iespējams, tieši tas arī paglāba ASV no vispārēja kraha jau tajā laikā, dodot iespēju atgūties un sakopot spēkus, iztiekot bez pasaules ieraušanas jaunā karā. Un šā iemesla dēļ mūsdienās daudzi Ričardu uzskata par vienu no visietekmīgākajiem ASV prezidentiem visā šīs valsts pastāvēšanas laikā. Lai gan kopumā par viņu joprojām saglabājies absolūti neviennozīmīgs vērtējums.
Labs, bet diemžēl trūcīgs skolnieks
Ričards Milhauzs Niksons piedzima ASV pavalsts Kalifornijas pilsētā Jorbalindē 1913. gada 9. janvārī skotu izcelsmes sīktirgotāja Frensisa Niksona (1878–1956) ģimenē, kur laulībā ar mājsaimnieci Hannu Milhauzu Niksoni (1885–1967) pasaulē nāca pieci dēli – Harolds (1909–1933), Ričards, Donalds (1914–1987), Arturs (1918–1925) un Eduards (1930–2019), kuri visi savus vārdus iemantojuši par godu Anglijas karaļiem. Ričards nodēvēts par godu karalim Ričardam Lauvassirdim.
Zināms, ka Ričarda māte Hanna pati jau kopš bērnības apmeklējusi kristiešu sektas kvakeru kopienu, vēlāk spējot šim savdabīgajam protestantisma novirzienam pievērst arī savus dēlus, ieskaitot Ričardu. Lai gan pētnieki pauduši, ka neesot iemesla Ričardu uzskatīt par patiešām nopietnu un kaismīgu šīs sektas dalībnieku.
1922. gadā Niksoni pārcēlās uz Vitieru, kur Ričards apmeklēja vietējo skolu. Ģimene dzīvoja salīdzinoši trūcīgi, bērniem jau kopš bērnības bija daudz jāstrādā. Frensisam piederēja neliela degvielas uzpildes stacija, un tai līdzās esošajā veikaliņā strādāja arī mazais Ričards. Tostarp skolā Ričards uzrādīja pat ļoti labas sekmes, 1930. gadā pabeidzot mācības ar absolūti teicamu novērtējumu un kā otrs sekmīgākais tā gada izlaidumā. Saistībā ar to viņš saņēma piedāvājumu turpināt izglītību prestižajā Hārvardā, taču vecākiem diemžēl nebija līdzekļu ne tikai viņa dzīvošanas, bet pat ceļa izdevumu segšanai. Rezultātā Ričards bez īpašām problēmām iestājās turpat Vitieras koledžā.