Kā baktērijas iemanto imunitāti pret antibiotikām?

Jau ilgāku laiku sabiedrībā virmo mērens satraukums saistībā ar to, ka “modernās” baktērijas jau pamanījušās pielāgoties esošajām antibiotikām un daudzos gadījumos medikaments vairs nespēj tām īpaši kaitēt.

Neizpratne par to, kā tagad īsti ārstēt virkni nopietnu slimību – tuberkuloze, pneimonija, gonoreja, asins saindēšanās u. c. –, jau paspējusi nodarīt arī lielu kaitējumu saistībā ar vēlmi aizvien lielākos apmēros lietot antibakteriālos preparātus, kuru iedarbība vairs nav pietiekami efektīva. Gluži nesen esot arī noskaidrots mehānisms, kā un kāpēc var notikt šāda pielāgošanās.

Izrādās, viena no izšķirošajām lomām šajā pretstāves procesā piemīt plazmīdām – nelielām DNS gredzenveida “papildu” molekulām, kas spēj pilnībā patstāvīgi “dzīvot” bakteriālajā šūnā un attiecīgi pārnēsāt gēnus, kas atbildīgi par noturību pret antibiotikām. Līdz ar to uzdevums skaidrs: jāatrod veids, kā izslēgt šos pretošanās gēnus. Nesen starptautiska pētnieku grupa britu speciālista Tomasa Maklina vadībā izpētījusi modeļa plazmīdu RK2, kuru bieži izmanto antibiotiku rezistences pētījumos. Pētnieki bija savu galveno uzmanību sakoncentrējuši uz olbaltumvielu KorB, jo bez tās plazmīda nespēj saglabāties baktērijā. Var piebilst, ka agrāk šī olbaltumviela jau “pieķerta” gēnu regulēšanā, taču pilnībā precīzs tās darbības mehānisms palicis neatklāts.

Pēc modernas mikroskopijas strukturālās rentgena analīzes izmantošanas pētnieki konstatēja, ka olbaltumviela KorB ļoti cieši mijiedarbojas ar olbaltumvielu KorA, savukārt abas kopā šīs olbaltumvielas darbojas gluži kā “skava” un “atslēga”: KorB var slīdēt pa bakteriālo DNS, savukārt KorA vajadzīgajā momentā (un noteiktos iecirkņos) “iesloga” KorB. Rezultātā notiek gēnu attālinātā bloķēšana (tālas iedarbības izslēgšana), tas attiecas uz plazmīdā izvietotajiem gēniem. Tas palīdz plazmīdai apstākļus baktērijā “pieskaņot” personīgajām vajadzībām un attiecīgi pasargāt sevi, tādējādi paaugstinot baktērijas noturības līmeni pret antibiotikām.

Var droši apgalvot, ka pētījuma rezultāti pavēruši ceļu uz tādu jaunu medikamentu radīšanu, kas spēj “destabilizēt” plazmīdas baktērijās un atkal padarīt tās jutīgas pret antibiotikām. Pētnieki apsolījuši ievērojami paplašināt savus pētījumus, lai pārbaudītu, kā viņu atklātais mehānisms darbojas citās, nesalīdzināmi klīniski nozīmīgākās plazmīdās.