16 °C
Gan Eiropas ostas, gan uzņēmēji un zinātnieki ievieš jaunas ūdeņraža tehnoloģijas, kas sola jau drīz padarīt šo enerģijas veidu pieejamu ikvienam iedzīvotājam. Šādi notiek arī aktīva tuvināšanās Eiropas Komisijas (EK) izvirzītajiem zaļā ūdeņraža mērķiem.
Lai atbalstītu tīru ūdeņraža tehnoloģiju plaša mēroga ieviešanu Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030. gadam, jau 2020. gada vasarā tika izveidota Eiropas tīrā ūdeņraža alianse. Tā veicina atjaunojamo un zema oglekļa satura ūdeņraža ražošanu, pieprasījumu rūpniecībā, mobilitātē un citās nozarēs, kā arī ūdeņraža pārvadē un izplatīšanā. Alianses dalībnieki pārstāv gan nozari, gan valsts iestādes un ekspertus, gan sabiedrību kopumā.
Paviesojoties Beļģijas un Nīderlandes ostās, var redzēt, ka tajās tiek attīstīti vērienīgi atjaunojamā un zema oglekļa satura ūdeņraža projekti. Piemēram, Antverpenes ostā jau ir uzbūvēta ūdeņraža elektrolīzes iekārta un pirmā multimodulārā ūdeņraža uzpildes stacija, bet Roterdamas ostā iecerēta vērienīga ūdeņraža ražotne.
Nozīmīgas investīcijas
"ES mērķis ir saskaņā ar "REPowerEU" plānu līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu vietējā atjaunojamā ūdeņraža un tikpat lielu šī resursa apjomu importēt. Vairākus gadus ir sekmēta ūdeņraža pētniecība un jauninājumi. Piemēram, "Horizon Europe" programmas ietvaros ar vienu miljardu eiro lielu finansējumu tiek atbalstīts kopuzņēmums "Clean Hydrogen Joint Enterprise" (CHJU), tikpat liels finansējums nāk no nozares un partneriem pētniecībā. Lai paātrinātu ūdeņraža ieleju izvēršanu, "REPowerEU" ietvaros EK ir piešķīrusi CHJU papildu 200 miljonus eiro.
Tāpat EK nesen piešķīra arī aptuveni četrus miljonus eiro "Erasmus+" programmai, lai izveidotu ilgtermiņa sadarbību starp nozari un pētniecību un attīstītu profesionālas prasmes ūdeņraža ekonomikā,"
klāsta EK Iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta enerģētikas intensīvu nozaru, izejvielu un ūdeņraža nozares politikas speciāliste Sibhana Makgarija, norādot, ka arī citas ES programmas, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms un Kohēzijas fonds, piedāvā iespējas investēt ūdeņraža ielejās.
Ražo un nodrošina lietošanu
Pirmā multimodālā ūdeņraža stacija ar protonu elektrolītu membrānas (PEM) elektrolizatoru, kura jauda ir 1,2 megavati (MW), un uzpildes staciju gan vieglajām, gan arī kravas automašīnām un autobusiem, Antverpenes ostā darbību uzsāka 2021. gada vasaras vidū. To uzbūvēja uzņēmums "CMB.TECH".
"Stacija ražo zaļo ūdeņradi, kas tiek izmantots ne tikai bezemisijas piedziņas autotransportam, bet arī kuģiem. "CMB.TECH" kontrolē visu ķēdi, sākot no ūdeņraža ražošanas līdz tā pielietošanai, kā arī nodrošina kravas automašīnu pāreju uz ūdeņraža tehnoloģijām," stāsta "CMB.TECH" tehniskais direktors un līdzīpašnieks Rojs Kampe. Viņš ir gandarīts, ka pirmais ar Antverpenes ostā ražoto ūdeņradi darbināmais prāmis šobrīd kuģo pa Japānas piekrastes ūdeņiem. Tāpat Antverpenes ostā ar ūdeņradi tiek darbināts 65 tonnas smags velkonis un liellaiva, kas apgādā kuģus ar tīru enerģiju to uzturēšanās laikā ostā, jo ir aprīkots ar ūdeņraža iekšdedzes dzinējiem.
"CMB.TECH" Namībijā ir liela atjaunīgās enerģijas ražote, kurā ietilpst saules paneļu parks ar viena gigavata (GW) lielu jaudu, 800 MW jaudīgs elektrolizators un amonjaka (NH3) ražotne, kura spēj saražot vienu miljonu tonnu NH3 gadā. Tiek lēsts, ka nākamajās desmitgadēs Eiropa varētu kļūt par lielāko zaļā amonjaka tirgus reģionu pasaulē. Vēl vairāk – zaļā amonjaka ražošanas sasaiste ar zaļo ūdeņradi varētu radīt daudzas jaunas iespējas racionālai enerģijas uzglabāšanai un uzkrāšanai, jo amonjaks var kalpot ne tikai kā rūpnieciskās ražošanas izejviela, bet arī enerģijas akumulācijas un transportēšanas risinājums.
Būvēs cauruļvadus ūdeņraža importam
Arī lielākā osta Eiropā – Roterdamas osta – strādā, lai atstātu vismazāko iespējamo ietekmi uz klimatu un apkārtējo dabu. Nākamo 30 gadu laikā tās mērķis ir panākt CO2 neitrālu enerģijas pārvaldību, tāpēc viens no ostas galvenajiem pīlāriem ir pāreja no fosilo degvielu izmatošanas uz zaļo elektroenerģiju un ūdeņradi.
Roterdamas ostas pārvalde paredz, ka līdz 2050. gadam Eiropas ziemeļrietumos caur ostas teritoriju ieplūdīs 18 miljoni tonnu ūdeņraža, bet uz vietas ostā tiks saražoti divi miljoni tonnu ūdeņraža.
"Daudzi ostas uzņēmumi gatavojas sākt ūdeņraža importu jau 2025. gadā. Ir pieņemts lēmums par nozīmīgām investīcijām "HyTransPort" cauruļvadu izbūvei caur ostas teritoriju ūdeņraža transportēšanai ar pieslēgumiem dažādiem termināļiem.
Šīs ostas cauruļvadus nākotnē plānots iekļaut valsts transporta tīklā," stāsta Roterdamas ostas runasvīrs Sjāks Pope. Tā kā zaļā ūdeņraža ražošana ir iespējama tikai no atjaunīgajiem energoresursiem – vēja un saules elektrostacijām, Roterdamas ostā ir uzbūvēts visnotaļ jaudīgs sauszemes vēja parks, kura kopējā ražošanas jauda ir 300 MW. Bet, tā kā ar to ir krietni vien par maz, lai īstenotu uzņēmēju plānus ostā būvēt apjomīgas ūdeņraža ražotnes, Ziemeļjūrā turpinās būvēt vērienīgus atkrastes vēja parkus.
Savukārt kompānija "Shell" Roterdamas ostā jau ir sākusi lielākās zaļā ūdeņraža rūpnīcas Eiropā – "Holland Hydroden I" – būvniecību. Plānots, ka tā sāks darboties 2024. gada beigās vai 2025. gada sākumā. "Ostā tiks uzbūvēts 200 MW jaudīgs elektrolizators, kas dienā spēs saražot 60 tūkstošus kg zaļā ūdeņraža. Atjaunojamā elektroenerģija elektrolizatoram nāks no jūras vēja parka "Hollandse Kust", kas jau daļēji pieder "Shell". Atjaunojamais ūdeņradis aizstās lielu daļu no pelēkā ūdeņraža, kas šobrīd tiek izmantots naftas pārstrādes rūpniecībā. Tas daļēji dekarbonizēs rūpnīcas energoproduktus, piemēram, benzīnu, dīzeļdegvielu un reaktīvo dzinēju degvielu, kā arī, pieaugot uzpildes tīklu skaitam, sekmēs komerciālā autotransporta "zaļināšanu"," uzsver uzņēmuma "Shell" runasvīrs Nīderlandē un Eiropā Marks Potma, norādot, ka "Shell" ir lielas ambīcijas saistībā ar ūdeņraža tehnoloģiju attīstību ne tikai Roterdamas ostā, bet arī visā pasaulē.
Arī zinātnieki nesnauž
Pēdējos gados ūdeņraža pētniecībai un tehnoloģiskiem jauninājumiem Eiropā ir veiktas nozīmīgas investīcijas dažādos projektos. Piemēram, Lēvenes Universitātes pētnieki ir izstrādājuši ūdeņraža paneļus, kas ar saules gaismas palīdzību pārvērš ūdens tvaikus no gaisa ūdeņraža gāzē. Viens šāds panelis dienā spēj saražot 250 litrus ūdeņraža, bet gada laikā vidēji sešus kilogramus videi draudzīgā energoresursa.
"Ūdeņraža paneļi ir moduļi, kas izmanto saules enerģiju, lai sadalītu ūdens molekulas un ražotu ūdeņraža gāzi. Tie līdzinās klasiskajiem saules paneļiem, bet elektriskā kabeļa vietā ir savienoti ar gāzes caurulēm.
Tikai sausākās vietās, kur nav pietiekami liels gaisa mitrums, to darbība nebūs pārāk efektīva," skaidro Lēvenes Universitātes pētnieks, "Solhyd" projekta vadītājs Jans Ronge. Elektroenerģiju ražo augšējā slāņa panelis, bet zem tā ir cauruļu sistēma, kas ūdeņradi ražo no ūdens molekulām, kuras iegūtas no gaisa, izmantojot speciālu membrānu. "Solhyd" ūdeņraža paneļi ir saderīgi ar lielāko daļu moderno saules paneļu tehnoloģijām. Tos plānots komercializēt 2026. gadā. "Šādi paneļi piemēroti ūdeņraža decentralizētai ražošanai. 20 paneļi var nodrošināt elektrību un siltumu labi izolētai mājai ar siltumsūkni visas ziemas garumā. Ar "Solhyd" paneļiem saražoto ūdeņradi var izmantot arī citiem mērķiem, tostarp transporta dekarbonizācijai un mobilitātei," skaidro Lēvenes Universitātes zinātnieks, norādot, ka ūdeņraža paneļu cena nebūs daudz lielāka par pašreizējām saules paneļu izmaksām. Tiesa gan, tie būs daudz smagāki nekā saules paneļi, tāpēc, lai tos varētu droši izmantot, jumta konstrukcijām būs jābūt gana izturīgām. Īpaši efektīvi šādi ūdeņraža paneļi būs uz lielākām jumta platībām, piemēram, uz industriālām ēkām. "Uz jumta, kura platība ir 1000 kvadrātmetri, gadā varēs saražot 2–5 tonnas ūdeņraža. Izmantojam nedārgus materiālus, lai ūdeņraža paneļi būtu pieņemami cenas ziņā arī mājsaimniecībām," tā Jans Ronge.
