13. augusts vēsturē un senās avīzēs. "Kauja" pie Kalnciema

1935. gada 13. augustā. Pirms 90 gadiem presē nonāca ziņa par ārkārtēju notikumu Latvijas tā laika ķieģeļu rūpniecības centrā Kalnciemā.

Kalnciema pagasta robežās abpus Lielupei 20. gadsimta 30. gados darbojās vairāk nekā divdesmit ķieģeļcepļu, kas gatavoja gan māla, gan silikāta produkciju. Vairums darbaspēka šajās fabrikās parasti nāca no Latgales jeb, kā nereti vienkāršoja presē, bija "Latgales krievi". Publika bija raiba, un attiecības šo ļaužu starpā ne vienmēr izveidojās draudzīgas. Tādas tās nebija arī starp AS "Silikāts" un "Ķieģelis un kūdra" darba ņēmējiem. Fabrikas atradās nepilnu kilometru viena no otras. Abas savā nišā bija starp lielākajām. "Silikātā" strādāja ap 180 latgaliešu, kas izgatavoja 80 tūkstošus ķieģeļu dienā, bet konkurentā darbojās ap 260 strādnieku ar jaudu 160 tūkstoši ķieģeļu dienā.

4. augustā svētdienas zaļumballes laikā konfliktā ar "Ķieģeļa un kūdras" publiku bija piekauts "Silikāta" rakstvedis Zaicevs. Silikātieši alka atriebību. Kad nedēļu vēlāk "Ķieģeļa un kūdras" strādnieki brāļi Julians un Jānis Livčāni un Jāņa sieva Regīnu devās uz vietējo aptieku pie zobārsta, viņiem ceļu aizšķērsoja vairāki iereibuši konkurenti, kas "iesituši Livčānam pa ausi un piedraudējuši ar viņu izrēķināties par kādreizējo viņu drauga Zaiceva aizskāršanu". Livčāni iebēga aptiekā. Tikmēr pie durvīm no tuvējās "Silikāta" ballītes sapulcējās vairāki mietiem un ķieģeļu gabaliem bruņoti silikātieši, kas "paģērēja Livčāna izdošanu". Aptiekārs aizslēģoja logus un to nedarīja. Tikmēr "zobu tehniķis Izraels izlēca pa logu un steidzās ziņot policijai". Konflikts jau šķita apsīkstam, taču atpakaļceļā no zobārsta Livčāniem atkal uzbruka tie paši subjekti, kas apmētāja gājējus ķieģeļu gabaliem un trāpījuši Regīnai Livčānei pa roku. Sieviete sāka kliegt. To visu redzēja viens no "Ķieģeļa un kūdras", kurš devās pēc papildspēkiem. "Sapulcējušies gandrīz visi 300 "Ķieģeļa un kūdras" strādnieki un devušies pār lauku uz "Silikāta" pusi. 

Dažos mirkļos "Ķieģeļa un kūdras" strādniekiem pretī devies akmeņiem, mālu mīcāmām vālēm un pat izkaptīm bruņotu apmēram 150 cilvēku liels silikātiešu pūlis," 

apgalvoja "Jaunākās Ziņas". Situāciju, "riskējot ar dzīvību", glāba "Ķieģeļa un kūdras" darbu vadītājs Reimanis, kurš apturēja baru, vairākas reizes izšaujot gaisā. Pēc citām ziņām, kautiņš ar pārdesmit dalībniekiem tomēr bija sācies. Drīz pēc tam automašīnā atsteidzās Jelgavas apriņķa iecirkņa priekšnieks Kristiņš ar vairākiem policistiem, kā arī šautenēm bruņoti Jelgavas apriņķa aizsargi. Sākās nemiera cēlāju dzenāšana. Sešas personas, kas bija uzbrukušas Livčāniem, policija aizturēja. Neviens nopietni necieta, taču "skandālistiem draud bargs sods" vēstīja prese.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 13. augustā

Taisna zemes ceļa satiksme Rīga–Tukums. Tagad no Rīgas uz Tukumu caur Jūrmalu automobiļos nevar tikt, bet jābrauc caur Jelgavu. Sakarā ar to, lai atvieglinātu satiksmi un radītu jaunas automobiļu satiksmes līnijas, kuras varētu Rīgu savienot bez līkumiem ar Tukumu, Talsiem un citām vietām, iekustināts jautājums par tālāku Jūrmalas ceļa izbūvi. Šosejas darbi Jūrmalā līdz Mellužu tirgum un Jaundubultiem iet jau uz beigām. Līdz Asariem iet bruģis. Pie Asariem apmēram kilometru garumā izplēšams planku bruģis, kurš stipri nolietots. Līdz Slokai ceļš grantēts, no Slokas līdz Ķemeriem nāk zemes ceļš, bet kalnainu un smilšainu vietu dēļ starp Ķemeriem un Smārdi satiksme stipri apgrūtināta. Izlabojot šos gabalus, būtu nodrošināta ērta satiksme. Tas stipri atvieglinās satiksmi pa zemes ceļu no Rīgas līdz Kurzemei un nāktu minētām vietām tik par labu.