Staļina "ēna" Ļevs Mehliss; Kā Staļins gatavojās Trešajam pasaules karam

"Pasaules fašisms ir hidra, briesmonis ar vairākām galvām. Nocērtot galvu vācu fašismam, pasaule atbrīvojās tikai no Hitlera. Bet sestajā daļā sauszemes, PSRS, izdzīvoja un triumfēja pār savu sāncensi vēl nežēlīgāks, mizantropiskāks fašisms - Staļina komunistiskais fašisms." Georgijs Žženovs. Teātra un kino aktieris. "Piedzīvotais".

Padomju Savienībā valdošās partijas vētrainās darbības pēdas visos laikos tikušas rūpīgi aizslaucītas, dokumenti tika nežēlīgi iznīcināti, tieši tā, kā aprakstīts Džordža Orvela lieliskajā romānā "1984".

Viktors Suvorovs.

Foto: Publicitātes

Taču sistēma dažreiz pievīla. Daži nelieli fragmenti modro orgānu neuzmanības dēļ nenonāca ugunī. Pēc tam redaktoru un cenzoru paviršības dēļ tie parādījās atklātās preses lappusēs. Tieši tā, acīmredzami neuzmanības dēļ, 2005. gadā žurnālā "Vēstures arhīvs" Nr. 2 un Nr. 3 tika publicēts Ļeva Zaharoviča Mehlisa ziņojuma stenogrammas transkripts Kijevas Speciālā militārā apgabala vadības slēgtā sanāksmē 1939. gada 4. aprīlī.

Tobrīd situācija Eiropā strauji mainījās. Gandrīz trīs gadus, no 1936. gada 16. jūlija līdz 1939. gada 1. aprīlim, Spāniju tricināja asiņainais Pilsoņu karš. Mekhlisa ziņojums tika sniegts gandrīz tūlīt pēc Spānijas ģenerāļu uzvaras pār komunistu un anarhistu ordām.

Žurnāls, kurā tika publicēts sensacionālais materiāls, nebija paredzēts plašākai sabiedrībai. Publikācija palika nepamanīta. Un kā gan citādi - kaut kāds puisis vārdā Mekhlis kaut kur, sen atpakaļ, runāja, kaut ko teica. Kurš trešajā tūkstošgadē ir ieinteresēts atcerēties kāda Mekhlisa runas?

Tātad, pilsoņi: runu teica nevis kāds nesaprotams puisis, bet gan Staļina tuvākais palīgs, viens no viņa uzticamākajiem cilvēkiem.

Staļins pamanīja Ļevu Mehlisu 1921. gadā, laikā, kad vēl nebija ieņēmis Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretāra amatu. Staļins bija Tautas komisārs, tas ir, Strādnieku un zemnieku kontroles ministrs.

Staļins mīlēja kontroli. Kontroli pār Sarkano armiju. Pār NKVD. Pār ideoloģiju. Pār mākslu un zinātni. Pār valsts robežām. Pār visiem cilvēkiem. Pār valdošo partiju. Pār tās Centrālkomiteju. Pār visām pasaules komunistiskajām partijām. Pār visu pasauli.

Un tā visas valsts kontroles iestādes vadītājs, biedrs Staļins, padarīja Mehlisu par savu ēnu. Mehliss it visā atbilda Staļina prasībām, tāpēc lidoja augstu. Un nenokrita. Mehliss nepieļāva nekādas kļūdas. Viņš visu mūžu palika tuvu Staļinam, nepieļaujot nevienu kļūdu.

Staļins prata klusēt. Viņš runāja tikai šaurā lokā. Un ļoti maz. Viņš publiski runāja ne tikai reti, bet ārkārtīgi reti. Viņš rūpīgi izvēlējās savus izteicienus. Tāpēc viņam vienmēr bija taisnība.

Tomēr Staļinam bija ne tikai jādod pavēles izpildītājiem, bet dažreiz arī jāpaskaidro to nozīme. Šo darbu viņš uzticēja savam palīgam un sekretāram Ļevam Mehlisam. Tas ir, ar Mehlisa muti runāja pats Staļins.

Foto: Publicitātes

Tas bija arī 1939. gada pavasarī. Karš Spānijā pierima. Karš Spānijā neizplatījās uz kaimiņvalstīm. Aizdedzināt Eiropu no Spānijas puses neizdevās.

Četras dienas pēc Spānijas Republikas sakāves, 1939. gada 4. aprīlī, Ļevs Zaharovičs Mehliss runāja nevis kaut kur perifērijā, bet gan Kijevas Speciālā militārā apgabala štābā, tas ir, visspēcīgākās karaspēka grupas uz planētas Zeme štābā.

Viņa ziņojums nebija klasificēts kā "Slepens". Ziņojums tika klasificēts kā "Pilnīgi slepens".

Šeit nedaudz no tā, ko Mekhlis ziņoja Eiropas un pasaules spēcīgākās karaspēka grupas augstākajai vadībai. Šie ir fragmenti no šīs kvēlās runas:

"Ja mēs mēģinām īsi, bet skaidri, lai plašas tautas masas saprastu, formulēt staļinistiskās sociālistiskās valsts teorijas būtību, tad mums jāsaka, ka tā ir kapitālistiskā aplenkuma likvidācijas teorija, tā ir pasaules proletāriskās revolūcijas uzvaras teorija."

"Staļinistiskā sociālistiskās valsts teorija atver revolūcijas semaforu un aicina pasaules proletariātu uz pēdējo izšķirošo kauju."

"Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija, starptautiska armija pēc tās dominējošās ideoloģijas, palīdzēs agresorvalstu strādniekiem atbrīvoties no fašisma jūga, no kapitālisma verdzības un likvidēs kapitālistisko aplenkumu.”

"Ir tikai viens veids, kā iznīcināt kapitālisma iejaukšanās briesmas - iznīcināt kapitālistisko aplenkumu. Tikai tad mēs varēsim teikt, ka pasaules Komūnas karogs ir triumfējis visā pasaulē! Uz tērauda durkļiem, uz Padomju varenajiem spārniem, mēs nesīsim atbrīvošanu kapitālistisko valstu strādnieku šķirai un pacelsim komunisma karogu uz atlikušajām piecām sestdaļām zemeslodes! (Vētraini aplausi)"

Mehliss izdarīja to, ko pieprasīja Staļins. Viņš to izdarīja savlaicīgi un precīzi. Tāpēc pusotru gadu vēlāk, 1940. gada 6. septembrī, viņš saņēma Valsts kontroles tautas komisāra amatu, tas ir, to pašu amatu, ko pats Staļins bija ieņēmis 18 gadus iepriekš.

Foto: Publicitātes

Tajā pašā laikā Mehliss kļuva par Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku, tas ir, par Padomju Savienības valdības vadītāja vietnieku. Toreiz valdības vadītājs bija biedrs Molotovs. Astoņus mēnešus vēlāk pats Staļins ieņēma valdības vadītāja amatu. No šī brīža, 1941. gada 5. maijā, Mehliss kļuva par Staļina vietnieku Padomju Savienības valdībā.

Ļevs Mehliss visu savu asiņaino karjeru palika Staļina tuvumā, līdz slimība viņu ​​salauza. Saimnieks un viņa uzticamais kalps pat nomira gandrīz vienlaikus. Mehliss mira (1953. gada 13. februārī) trīs nedēļas pirms Staļina. 

Mehliss noturējās tuvu tirānam tikai tāpēc, ka teica un darīja vienīgi to, kas Staļinam bija vajadzīgs - nebilda nevienu lieku vārdu, neuzrakstīja nevienu nepareizu burtu, tāpēc viss, ko viņš teica savā slepenajā runā, bija tiešs un precīzs paša Staļina domu un plānu atspoguļojums.

Mēs jau sen esam pieradināti pie domas, ka tikai Hitlers un viņa rokaspuišu banda ir vainojami Otrā pasaules kara uzsākšanā. Tieši Hitlers 1939. gada 1. septembrī uzsāka karu pret Poliju. Un 17 dienas vēlāk biedrs Staļins vienkārši tikai ieveda karaspēku neviena neapsargātajās Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas zemēs.

Un šķiet, ka nav ko iebilst. Bet atcerēsimies, ka Staļinam "piemita klusēšanas spējas visaugstākajā mērā".

Staļins savus vēstījumus visu līmeņu vadītājiem sūtīja nevis pats, bet gan caur savu tuvāko un uzticamāko palīgu vārdā Mehliss. Viens no Mehlisa pienākumiem bija paziņot pašiem svarīgākajiem un vajadzīgākajiem cilvēkiem par gaidāmajām kataklizmām, pastāstīt viņiem lietas, par kurām nepiederošajiem nevajadzētu zināt, lietas, par kurām pats Staļins klusēja.

1939. gada 4. aprīlī Staļins caur Mehlisu informēja Sarkanās armijas augstākos komandierus, ka aizstāvēt Padomju Savienības svētās robežas  nepavisam nav viņu galvenais uzdevums. Viņu uzdevums - atbrīvot kaimiņos esošās valstis un tautas.

Un viņi atbrīvoja. Vispirms Poliju. Ar mežonīgu teroru ieņemtajās teritorijās. Ar zvērisku attieksmi pret gūstekņiem.

1939. gada 14. oktobrī PSRS GUGB NKVD Speciālās nodaļas vadītājs Valsts drošības vecākais majors Bočkovs nosūtīja NKVD vadītājam, pirmā ranga Valsts drošības komisāram biedram Berijam ziņojumu par vizīti divās UPVI nometnēs.

Dokuments ir klasificēts kā "Pilnīgi slepens". Dokuments tika deklasificēts pēc Padomju Savienības sabrukuma, un 1999. gadā tika publicēts krājumā "Katina. Nepieteiktā kara gūstekņi". 148.–151., 172. lpp. Šeit ir fragmenti.

Nometne Ostaškovā:

"No 28. septembra līdz 1. oktobrim nometnē uzņemti 9193 karagūstekņi. Ēdienreizes tika nodrošinātas vienā ēdnīcā ar ietilpību 300 cilvēkiem. Izsniedzot pārtiku, izveidojās tūkstoš cilvēku rinda, pārtika tika izsniegta neorganizēti un nekontrolēti, ieslodzītajiem netika pilnībā nodrošinātas nepieciešamās pārtikas devas: 800 gramu maizes vietā tika izsniegti 400, dažreiz pat mazāk. Netika nodrošināta dzeramā ūdens piegāde.

Cilvēku pārpildīto telpu grīdas ne tikai netika mazgātas, bet arī slaucītas. No kopējā skaita tikai 1000 cilvēkiem 1. oktobrī tika atļauts apmeklēt pirti. Ieslodzīto apģērbs netika dezinficēts, skūšanās un matu griešana netika organizēta."

Orānas nometne:

"Nometnē ir 5313 karagūstekņi. Viņi guļ uz grīdas un lāvām 2–3 līmeņos. Nav gultasveļas. Viņi guļ uz kailiem dēļiem. Īpaši slikti ir ar ūdeni. Ūdens nometnei ir jāved no 3 km attāluma. Ūdens piegāde nav organizēta. Tas tiek vests 3–5 mucās, kas nekādā veidā nav pietiekami nometnei. Šī situācija ar ūdeni ir radījusi garas rindas. 

Virtuves caurlaidība ir zema. Tāpēc pusdienas ievelkas 8–10 stundas. Nepieciešamo 800 g maizes vietā karagūstekņiem tiek doti ne vairāk kā 400 g. Nometnē nav pirts. Karagūstekņu sanitārā apstrāde pēc ierašanās netika veikta. Vairojas utis. Telpas un pagalms ir netīri. Nav tualešu."

Aizvērsim acis un mēģināsim iztēloties ainu: piecu tūkstošu cilvēku masa atrodas slēgtā telpā. Kurā nav tualetes.

Ja ir grūti iztēloties šādu ainu, vai arī jūs to nemaz nevēlaties, pievērsīsim uzmanību kaut kam gaišam, laipnam un priecīgam.

Atvērsim "Padomju militāro enciklopēdiju" (Maskava. 1976. 2. sēj. 246. lpp.), izlasīsim patiesību par karagūstekņu nometnēm un nomierināsim savu dvēseli, sirdi un sirdsapziņu:

"PSRS stingri ievēroja militārā gūsta režīmu, kas noteikts ar starptautiskajām konvencijām, un nepieļāva novirzes no tā."

To parakstījuši: Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politbiroja loceklis Padomju Savienības maršals Grečko Andrejs Antonovičs, armijas ģenerālis un topošais Padomju Savienības maršals Ogarkovs Nikolajs Vasiļjevičs un vesela banda ļoti, ļoti lielu priekšnieku. Viņi jau nu noteikti nemelotu.

Pēc Polijas bija Sarkanās armijas uzbrukums Somijai, pēc tam Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ieņemšana, milzīgu teritoriju atsavināšana Rumānijai. Ziemeļos Staļina karaspēks bija pietuvojies apgabaliem, no kuriem Vācijai tika piegādāts niķelis, dzelzsrūda un citi stratēģiski materiāli. Dienvidos Staļina karaspēks tuvojās apgabaliem, no kuriem Vācijai tika piegādāta nafta.

Centrā Staļina karaspēks bija koncentrēts tajās zonās, caur kurām visērtāk būtu dot triecienu Vācijas sirdī brīdī, kad Hitlers sāktu stratēģisku ofensīvu pret Lielbritāniju, kad praktiski visa Vācijas kaujas aviācija, gandrīz visi tanki un artilērija, visa flote, labākās divīzijas un labākie komandieri tiktu pārsviesti uz rietumiem.

Bet kaut kas nogāja greizi. Hitlers un viņa ģenerāļi saprata Staļina plānu un veica preventīvu triecienu. Tāpēc Otrā pasaules kara rezultāti Staļinam bija tik katastrofāli. Viņš ieguva Igauniju, Lietuvu, Latviju, Moldovu, Poliju, Rumāniju, Ungāriju, Čehoslovākiju, Bulgāriju, daļu Vācijas, daļu Somijas.

Bet viņš bija rēķinājies ar vairāk.

Un visi Padomju Savienības iedzīvotāji gaidīja vairāk. Nacionālās vilšanās pakāpi par kara rezultātiem īsi un vienkārši izteica trīskārtējais Padomju Savienības varonis, gaisa spēku maršals Aleksandrs Pokriškins žurnālā "Padomju karotājs" (1985. Nr. 9, 32. lpp.):

"Visi bija vienisprātis par vienu lietu. Karš Eiropā ir beidzies, bet kapitālistiskais aplenkums paliek."

Vai biedrs Staļins varēja nomierināties? Nevarēja. Un nenomierinājās. Otrā pasaules kara rezultāti viņu nespēja apmierināt. Tāpēc tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām Staļins sāka gatavoties Trešajam pasaules karam.

Šī vēstures lappuse ir maz pētīta.

Šo lappusi mums atvēra izcilais mūsu laika militārais vēsturnieks Aleksandrs Goguns.

Grāmatas nosaukums ir "Pārdomāts pasaules gals. Kā Staļins gatavoja Trešo pasaules karu".

Es to ļoti iesaku. Meklē šeit.

"Pārdomāts pasaules gals. Kā Staļins gatavoja Trešo pasaules karu".

Foto: Publicitātes

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu