Dažu galaktiku izdzišanas iemesls

Kārtējo reizi izmantojot kosmiskā teleskopa James Webb (JWST) sarūpētos datus, starptautiska pētnieku grupa apstiprinājusi iepriekšējo pieņēmumu par to, ka supermasīvo melno caurumu aktivitāte var ietekmēt zvaigžņu veidošanos galaktikās, faktiski pat to pilnībā pārtraucot. Galaktiku evolūcija un to izdzišanas iemesli ir viens no galvenajiem nenoskaidrotajiem jautājumiem mūsdienu astronomijā.

Gigantiskās eliptiskās galaktikas galvenokārt sastāv no vecajām zvaigznēm, un tas norāda uz to, ka kaut kad agrīnā to veidošanās posmā tur pilnībā apstājusies jaunu zvaigžņu rašanās. Attiecīgā teorija pauž, ka supermasīvo melno caurumu, kas izvietojušies galaktiku kodolos, aktivitātei var piemist izšķiroša loma šajā procesā, proti, tā saistībā ar savu iedarbību uz apkārtējo vidi var apspiest zvaigžņu veidošanās procesus.

Piebilsts, ka visi sākotnējie novērojumi veikti ar teleskopu Subaru, kas fiksējis pirms aptuveni 10 miljardiem gadu veidojušos galaktiku protoklasterus. Šajos reģionos atklātas galaktikas, no kurām dažas visnotaļ aktīvi turpināja veidot zvaigznes, savukārt citas bija sākušas evolucionēt kā gigantiskas eliptiskās galaktikas. Tāpat Subaru teleskops uzrādīja, ka šajās zonās gandrīz puse galaktiku satur aktīvus supermasīvos melnos caurumus, taču attiecīgo datu izšķirtspēja vēl nedeva iespēju pilnībā skaidri nofiksēt melnā cauruma un zvaigžņu veidošanās saikni.

Savukārt jaunie ar JWST veiktie novērojumi jau sarūpēja protoklasterī Spiderweb esošo masīvo galaktiku augstas izšķirtspējas kartes, kas attiecīgi ļāva detalizēti izpētīt zvaigžņu sadalījumu un novērtēt supermasīvo melno caurumu aktivitāti. Pateicoties iegūto datu visnotaļ augstajai precizitātei, pētniekiem pavērās iespēja tiešā veidā salīdzināt galaktiku raksturojumus ar dažādiem melno caurumu aktivitātes līmeņiem. Šī analīze uzrādījusi, ka galaktikas ar aktīviem melnajiem caurumiem pārtraukušas zvaigžņu veidošanu, savukārt tās galaktikas, kuru melnie caurumi neuzrāda aktivitāti, turpina tās veidot. Šie rezultāti apstiprina izvirzīto hipotēzi par to, ka aktīvajiem melnajiem caurumiem piemīt faktiski izšķiroša loma zvaigžņu rašanās procesa apturēšanā, ietekmējot jaunu zvaigžņu veidošanai nepieciešamo gāzes atdzesēšanas procesu.