1925. gada 6. novembrī. Pirms 100 gadiem Saeimā notika Latvijas vēsturē otrās Valsts prezidenta vēlēšanas.

Reklāma

Sacensība notika starp jau esošo, pirmo valsts vadītāju Jāni Čaksti kā Demokrātiskā centra partijas favorītu un dzejnieku un Saeimas deputātu no sociāldemokrātu vidus Jāni Pliekšānu–Raini, kā arī Latviešu Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Sabiedrībā par vēlēšanām bija liela interese, kamdēļ jau no agra rīta pie Jēkaba ielas nama sastājās gara rinda, jo ziņkārīgajiem pilsoņiem atvēlēto vietu skaits sēžu zālē bija ierobežots. "Publikas vietas zālē pārpildītas un daudzi spiesti aiziet mājās vietu trūkuma dēļ. Pilnāka arī diplomātu loža, kurā redzami Lietuvas, Somijas un Igaunijas sūtņi, kā arī citi ārzemju pārstāvji," novērojis laikraksta "Jaunais Zemgalietis" korespondents. Tā kā Rīgas radiofons vēl tikko bija sācis darbu un radioaparātu skaits bija niecīgs, lai pirmie operatīvi uzzinātu iznākumu, ļaudis tolaik mēdza zvanīt arī uz laikrakstu redakcijām.

Rainis ļoti cerēja uz uzvaru un pirmajā kārtā patiešām saņēma visvairāk balsu – 33, kamēr Ulmanis – 32, bet Čakste – 29. Taču Valsts prezidentam bija jāsavāc vairāk par 50 balsīm, un, tā kā par savu dzejnieku bija balsojuši tikai sociāldemokrāti, kļuva skaidrs, ka tālākai cīņai nav jēgas. Partija Raiņa kandidatūru viņam pašam par lielu sarūgtinājumu atsauca. Otrajā kārtā Čakste ieguva 60 balsis, bet Ulmanis – 31, un cīņa bija galā. Apskatnieki principā tādu iznākumu jau bija gaidījuši. Par vienīgo intrigu uzskatīja varbūtēju situāciju, ja sociāldemokrāti nostātos pozā un otrajā balsojumā atturētos. Tad vajadzētu vēl trešo kārtu, taču "zociķu" atbalsts pēc Raiņa atcelšanas pārceļoja pie Čakstes un nekādi sarežģījumi neradās.

Rainis pārdzīvoja neveiksmi, tomēr, šķiet, vairs ne tik ļoti kā 1922. gadā, kad, uzskatot, ka vairums tautas vēlas viņu, ļoti apvainojās, ka sociāldemokrāti toreiz dzejnieku pat neizvirzīja. 

Kas attiecas uz Ulmani, tad viņš savas politiskās ambīcijas varēja apmierināt decembra nogalē, kad kārtējo reizi savā dzīvē kļuva par premjeru.

"Ventas Balss", 1925. gada 6. novembrī

Pārgrozības pasēs. Pasu jautājumā ir notikušas vairākas apspriedes, bet līdz šim nekādus pārgrozījumus neizveda. 27. oktobrī iekšlietu ministrijā bij sasaukta plaša apspriede šī jautājuma galīgai nokārtošanai, kura nolēma, ka ievedamas jaunas pases, kurās neatzīmēt tautību, ticību un piederību, jo tas rada lielas grūtības pie noskaidrošanas, bet nozīmes tam nav. Par ģimenes stāvokļa atzīmēšanu galīgu lēmumu netaisīja. Par pasu tehnisko izgatavošanu, kara klausības, ģimenes apstākļu un citām atzīmēm drīzumā sasauks jaunu apspriedi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu